Sviests II
Tagad visām progresīvam jaunuvēm moderna lieta ir gii sviests. Gii sviests ir katras sevi cienošas namamātes virtuvē, kaut ko cept drīkst tikai uz gii sviesta, citādi nav organismam labi un vispār ņe-fenšuj!
Cik esmu sapratusi no internetā rakstītā, tad oriģinālā gii sviesta recepte nāk no Tibetas (bet protams!), kur šis tiek taisīts no īpaši izredzētu jaku piena (piens->krējums->sviests->gii sviests), aber mūsu platuma grādos to dabū gatavu, pārkausējot visnotaļ parastu sviestu.
Ko lai saka, manā bērnībā šitais gii sviests klētī stāvēja vismaz 2 trīslitru burkās. Vienkārši mammas māsa strādāja pienotavā un regulāri piegādāja mums sviestu, krējumu, sieru un reizēm kondensēto pienu (arī trīslitru burkās). Un tā kā vismaz sviests piegādāts tika rūpnieciskos apmēros, bet ledusskapja saldētava nebija bezizmēra (un tur vajadzēja glabāt citas, daudz svarīgākas lietas, tb gaļu vai zivis), tad vecmamma to sviestu cītīgi pārkausēja un salēja burkās. Un tad reizēm kaut kas tajā sviesta arī tika cepts. Bet, jāsaka kā ir, neviens īpašu prieku par to neizrādīja...;>