Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2011-11-05 22:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par šodienas aktuālo tēmu, ko neviļus uzsāku:
kad kāda, kurai bērns piedzimis 30 gados, saka: "Man ir vēlais bērns"(поздний ребёнок), es viegli ieķiķinu. Galu galā vairs nav viduslaiki, kad cilvēki līdz 40 gadiem vien dzīvoja.
Lūk, pēc 40 dzemdēt, tas gan šķiet gana ekstrīm, jo bērna vidusskolas izlaidumā vecākiem tad būs pāri 60.;) Bet nu tā arī mūsdienās nav nekāda nelaime - esmu redzējusi gana štramas 60+ gadnieces. Katram tik jāskatās pēc sava veselības/psihiskā/materiālā stāvokļa, kas viņam šķiet pareizāk un labāk;)

P.S. Vienai manai vecmāmiņai 43 gadu vecumā jau 2 bērni bija pilngadīgi, kamēr otra šajā pašā vecumā tikai pirmo piedzemdēja, i neko - kā vienai, tā otrai izauga lieli tie bērni.
Vienīgais žēl, ka to otro vecmāmiņu es nesastapu. Bet viņa jau arī nomira jaunāka kā pirmā.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]termostats
2011-11-05 23:25 (saite)
Man kaut kā laimējās piedzimt jauniem vecākiem, un tas ir forši, ka tagad, kad man ir 22, viņi nav jau sagrabējuši pensionāri, bet gan aktīvi un vēl sakarīgi domājoši cilvēki.

Tāpēc ceru arī pats pie saviem sīkajiem tik vēl pirms 30, nu lai šie vēl paspēj ar mani kopā lielas lietas sadarīt, kad būs pieauguši.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2011-11-05 23:29 (saite)
Nu, manam Junioram šomēnes paliek 19, un es arī priecājos, ka mums tā vecuma starpība salīdzinoši neliela;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]le_minga
2011-11-06 00:52 (saite)
pēdējā laikā velku plusus un mīnusus, aizdomājos - nē - tormēr ir ok, ka mani divi lielākie jau virs divdesmit, kamēr es vēl ar 3'ieku gaduskaitlim priekšā dzīvojos :)

diemžēl savu vecomammu vienu, kurai jaunai mans mammis un co sadzima - tā ar neiepazinu - nomira gadu pirms manas dzimšanas - mana mammja 21 gada jubilejā - bija nedaudz virs 40'it :( tiem vecumiem ar dzimšanu maz sakara: bērns izvēlas pats, kad ierasties - manuprāt...
ir plusi, ir mīnusi

es ar savējiem saprotos ļoti pat labi - reizēm pat pārāk - mammja kārti grūti izspēlēt - šie mani par savējo "chomaku" uzskata :D
tai pat laikā - būtu tagad šie mazi - es daudz vairāk spētu šiem dot, kā toreiz...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2011-11-06 01:00 (saite)
Nu ja, tā varētu būt, ka atnāk, tad kad jāatnāk;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lauwa
2011-11-07 10:41 (saite)
Man ar senčiem 40/41 gadu starpība (es gan dzīves laikā sagādātais, ne dzemdētais bērns), vīram ar apmēram tāpat. Galvenais iemesls, kāpēc abi uzskatam, ka bērnus tomēr jāgādā ne uz vecumu. Īpašgrūti tai laikā, kad pats esi uz gadiem 20 un liekas ka visu pasauli spēj izkustināt, un senči tai pat laikā jau ir uz 60 un makten velk uz nevarēšanu un pesimismu un to jaunieti bremzē. Un kad bērnībā tavu mammu visi mēģina nosaukt par vecmammu - ar nav sevišķi jautri. Vispār 30 priekš pirmā bērna man ar šķiet tā pavēlu, bet nu par 'vēlo bērnu' saukt gluži vēl nevar, tas tā, uz 40.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2011-11-07 21:32 (saite)
Pieķeksējam viedokli;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?