Man ar senčiem 40/41 gadu starpība (es gan dzīves laikā sagādātais, ne dzemdētais bērns), vīram ar apmēram tāpat. Galvenais iemesls, kāpēc abi uzskatam, ka bērnus tomēr jāgādā ne uz vecumu. Īpašgrūti tai laikā, kad pats esi uz gadiem 20 un liekas ka visu pasauli spēj izkustināt, un senči tai pat laikā jau ir uz 60 un makten velk uz nevarēšanu un pesimismu un to jaunieti bremzē. Un kad bērnībā tavu mammu visi mēģina nosaukt par vecmammu - ar nav sevišķi jautri. Vispār 30 priekš pirmā bērna man ar šķiet tā pavēlu, bet nu par 'vēlo bērnu' saukt gluži vēl nevar, tas tā, uz 40.