Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2009-11-28 18:01:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nebija tā īsti acīs iekritis
bet šoreiz gan: pēc īsa izbrauciena uz "ārzemijām" (Beļģiju un Franciju) dienas vidū izgāju caur Vecrīgu un pilsētas centru. Godīgi sakot, nobijos. Sajūta tāda, it kā būtu iekļuvusi kaut kādā geto. Pie kam komandanta stundas laikā.
Un es neteikšu, ka pie viņiem mājas būtu smukākas vai ielas tīrākas! Vai teiksim cilvēki smaidīgāki (vot kaut kā 8os no rīta metro nevienu smaidīgu nemanīju!).
Vienkārši šeit ir kaut kāds Izmisuma un Bezcerības zīmogs, un tas ir TIK jūtami...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kinskis
2009-11-28 19:39 (saite)
tas vispārējais m.gruzītis ir nepieciešamais fons. nudien negaidu, ka te pēkšņi no betona izlauzīsies kaut kāda meksika, kur jo sūdi lielāki, jo vairāk laika seksam un dejām. mums ir savs stils un tā vispārīgi es patiesi neesmu solidārs, atzīšos, un netaisos būt.
visiem sūdīgi, bet man tas patīk. es staigāju apkārt, sažmiedzis plaukstas krūšukurvja augstumā, un daudzinu, cik kruta, cik kruta.
(nē, dzēris neesmu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2009-11-28 19:41 (saite)
Nu es laikam nepiederu pie tiem, kas meklē mākslu no vēdera dobuma izlaistās izlaistās zarnās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kinskis
2009-11-28 19:47 (saite)
te protams sanāk galējības, bet pirms tam bija bezmāksla nepamatotās ambīcijās. tāds autletā uz kredīta nopirkts glamūrs.
no abām izvēlos mākslu.
otrkārt, nevajag dramatizēt, nevienam te nekādas zarnas izlaistas nav. tik vien kā spīguļi norauti. un te nu kontrasts. ceru, ka nevienam nenāks prātā rēķināt cik gadus nāksies pašīt, kamēr tiks sasniegts zaudētais abarots, kas nozīmētu kaut ko tādu likt par tautsaimniecības un vispārējās labklājības līmeņa mērķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2009-11-28 19:58 (saite)
Mēs katrs runājam par ko citu. Es nerunāju par kādreiz greznajiem veikaliem, kas centrā midžinājās un hujārijās spožos guņos, kas Tev tik ļoti nepatika, cik varu spriest. Es runāju par cilvēkiem. Un šaja ziņā īsti labi nav bijis nekad. Ja nu vienīgi pašās 80.gg beigās, 90. sākumā, kad bija pēcpadomju eiforija. Var jau būt, ka tad es pati biju dikti jauna un to visu nemanīju. Savukārt visi vēlākie gadi... Tikai kamēr esi pats iekšā, to jūti, bet nepamani, bet atliek mazliet atkāpties (aizbraukt uz laukiem vai citam zemēm), kad tas drausmīgi krīt acīs.
Pie kam, piemēram, Gruzijā, kur cilvēki dzīvo daudz nabadzīgāk un skarbākos apstākļos, tā sajūta nerodas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?