Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2005-03-03 09:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
http://journal.bad.lv/users/snorke/127125.html
Vakar es tieši iedomājos kaut ko ļoti līdzīgu, praktiski 1:1.
Piepeši sapratu, ka esmu pateicīga (kam? laikam jau providencei;)) par visu, kas noticis pēdējo ~20 gadu laikā. Jo tieši tāpēc esmu tāda, kāda esmu:
ar smieklu krunciņām ap acīm un nevis īgnuma/nopietnības krunkām pierē;
ar spēju uztvert dzīvi viegli un ar humoru;
toleranta pret ļoooti daudzām lietām;
patstāvīga un spējīga uzņemties atbildību;
JAUNA;))))


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pepija
2005-03-03 12:01 (saite)
vēl šorīt par to padomāju...kā pirms gadiem lādēju citus un pārsvarā sevi, puņķojos spilvenā un vienkārši tāpat..ai...un tiešām tikai ar laiku sāku saprast, ka pilnīgi viss, arī rūgtais, smagais un šausmīgais ir nācis par labu man pašai, tādai, kāda esmu tagad. Un ka pie citāda salikuma es nebūtu ieguvusi to, kas man ir :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Kas mums visām noticis?!;)
[info]kuminjsh
2005-03-03 12:07 (saite)
Vai ne? "Kas mūs nenogalina, dara stiprākus";) Un katram mākonim - zelta maliņa: katra lieta ir kā pakāpiens uz kaut ko:)
Es tiešam esmu iemācījusies just pateicību par notikušo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?