vēl šorīt par to padomāju...kā pirms gadiem lādēju citus un pārsvarā sevi, puņķojos spilvenā un vienkārši tāpat..ai...un tiešām tikai ar laiku sāku saprast, ka pilnīgi viss, arī rūgtais, smagais un šausmīgais ir nācis par labu man pašai, tādai, kāda esmu tagad. Un ka pie citāda salikuma es nebūtu ieguvusi to, kas man ir :)