Dinānas cepums
Pagājušajā svētdienā kopā ar
asteoru bijām mazā smukā Valonijas pilsētiņā Dinānā. Pilsēta pati par sevi glīta, bildes un stāstu salikšu kaut kad vēlāk, apsolos. Un ir dažas lietas, ar kuram šī pilsēta ir Īpaši slavena. Piemēram, ar saviem cepumiem.
Tā vismaz esot apgalvojuši
asteora kolēģi.
Un patiešām - pilsētā visās malās ir bodītes, kuru skatlogos plaukti burtiski vai lūzt no tiem cepumiem! Visdažādāko lielumu un formu beķeru darinājumi: sākot no mazas pīlītes, līdz lielformāta
gleznai.
Viens lops tad arī tika nopirkts. Vai die, kā es ar to cepumu nēsājos - kā ar jēlu olu, divos pirkstos turēju, elpu aizturējusi, somiņa liku - ka tik nesadrūp! Atbraucām mājās un ļoti uzmanīgi nolikām plauktiņā.
Nākošā dienā
asteors atcerējās par cepumu un nolēma pagaršot. Но не тут то было! Tas izrādījās ciets, un nevis vienkārši ciets, bet Superciets, tb salauzt izdevies tikai pret celi! Tālāk talkā tika ņemts skrūvgriezis. Pēc ilgas ņemšanās
asteors ticis pie viena mazāka gabaliņa, kuru tomēr izdevies sagrauzt (gandrīz izlaužot zobus).
Un tā nu tie Dinānas cepumi šobrīd mums ir liela mistērija (kamēr
asteors atvaļinājumā un nevar pajautāt kolēģiem no Valonijas: ko, ellē, ar tiem cepumiem dara?!), bet versijas ir:
- to cepumu neēd, bet noliek sekcijā aiz stikla un rāda viesiem kā mākslas priekšmetu;
- tos cepumus izmanto, lai bērniem nebūtu jāpērk saldumi, tb uz katru "nopērc konfekti!" var atbildēt: "Tev mājās viens neapēsts cepums vēl stāv!";
- cepumu izmanto kā šķīvīti, tb uz tā liek saldējumu, putukrējumu vai ko tamlīdzīgu un gaida, kad biskvīts atmiekšķēsies;
- Dinānas beķeri 17.gs sacepa tik daudz cepumus, ka tos tirgo vēl šodien;
- ar cepumiem savulaik no pilsētas mūra tika apmētāti ienaidnieki;
- cepumu dāmas nēsā rokassomiņā, un piekaut ar to katru ceļā sastapto maniaku;
- pret asfaltu uzasināts cepums kļūst par īpaši bīstamu ieroci;
- ja sastapsies Dinānas cepums un samuraja zobens, vēl nevar zināt, kurš uzvarēs;
- Pratčetam doma par rūķu maizi ienācā prātā tieši sastopoties ar Dinānas cepumiem.
;)