Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2009-06-18 21:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Starp citu,
runājot par šo diskusiju: http://klab.lv/users/le_minga/414954.html?thread=4056042#t4056042
Es patiešām esmu pārāk empātiska, lai bez riebuma spētu skatīties vai lasīt "mākslas darbus", kuros tiek spīdzināti cilvēki vai dzīvnieki.
Un tīksmināšanos ap šīm lietām es uzskatu* par slimīgu. Dikti atgādina kaimiņmājas Zintīti, kurš 5 gadu vecumā šausmināja citus bērnus ar: "A es kazas spiras apēdu! Jā, un slieku arī vienreiz apēdu! Un kāmītim galvu norāvu! Un tie, kas to nevar, ir ņuņņas un lūzeri, jā!"

*uzsveru - es uzskatu. Var jau būt, ka nenormāla esmu es.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]romija
2009-06-18 23:36 (saite)
Jā, man tāpat. Man brīžiem tik ļoti gribētos, lai mani nekaitina tādi sīkumi (salīdzinoši) kā, piemēram, jūzerpikča ar pakārušos cilvēku, kura līķī šūpojas bērns. Es jau ar prātu saprotu, ka jūzeris ir pats kaut kādā veidā izmisis ja tādu atļaujas, bet kaut kas man liek iet un to kritizēt (un atrauties banu.:)
Tā kā, nu, par spīdzināšanām un pazemošanām nemaz neizteikšos.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2009-06-19 08:01 (saite)
Nu, man ir bijis līdzīgi. Un tad visādi Zintīši pēc tam sajūsmināti skraida apkārt ar savām kazu spirām un demonstratīvi bāž mutē un laizās...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?