Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2009-06-18 21:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Starp citu,
runājot par šo diskusiju: http://klab.lv/users/le_minga/414954.html?thread=4056042#t4056042
Es patiešām esmu pārāk empātiska, lai bez riebuma spētu skatīties vai lasīt "mākslas darbus", kuros tiek spīdzināti cilvēki vai dzīvnieki.
Un tīksmināšanos ap šīm lietām es uzskatu* par slimīgu. Dikti atgādina kaimiņmājas Zintīti, kurš 5 gadu vecumā šausmināja citus bērnus ar: "A es kazas spiras apēdu! Jā, un slieku arī vienreiz apēdu! Un kāmītim galvu norāvu! Un tie, kas to nevar, ir ņuņņas un lūzeri, jā!"

*uzsveru - es uzskatu. Var jau būt, ka nenormāla esmu es.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2009-06-18 21:51 (saite)
Man ir ļoti līdzīgi. Es, piemēram, nespēju sajūsmināties par Rušdi grāmatām, tieši to vardarbības ainu dēļ. Tāpat ir aizvien mazāk filmu, kuras spēju skatīties.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2009-06-19 07:58 (saite)
Tātad atklāts paliek jautajums: mēs esam nenormālas vai pasaule;/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?