Par klasifikācijām un etiķetēm
Reizēm, lasot cibu, uznāk neveselīga tieksme atpazīt sevi visos indīgajos klasifikatoros, nu, tur, tipa - "trulās mājsaimnieces", "skaudīgās vārnas", "savītušās klukstes" , "maucīgās maitas", un tamlīdzīgos, ar ko nu katrs te paradis bārstīties. Tieksme, protams, nevēlama, apmēram tāda pati kā lasīt medicīnas enciklopēdiju un sajust visus simptomus pēc kārtas. No otras puses - diezgan veselīga varētu būt šādi provocētā aizdomāšanās, cik daudz riebīga par katru cilvēku, tevi pašu ieskaitot, iespējams pateikt.
Jā, es zinu - tūlīt kāds pieminēs marasmātiskās moralizētājas, un es vainīgi nosarkšu.
Jā, es zinu - tūlīt kāds pieminēs marasmātiskās moralizētājas, un es vainīgi nosarkšu.
Drīzāk tā, ka, ja pat ir pamats domāt, ka konkrētais rakstonis noteikti domājis visus, izņemot mani,:) es taču zinu, ka to pašu, ja ne vēl ko riebīgāku var arī par mani pateikt.
šo citātu, tavai zināšanai, esmu pieglabājis šauri individuālai, varētu pat teikt intīmai lietošanai. pašiedvesmai un ļaunu dziņu mērdēšanai.