Par klasifikācijām un etiķetēm
Reizēm, lasot cibu, uznāk neveselīga tieksme atpazīt sevi visos indīgajos klasifikatoros, nu, tur, tipa - "trulās mājsaimnieces", "skaudīgās vārnas", "savītušās klukstes" , "maucīgās maitas", un tamlīdzīgos, ar ko nu katrs te paradis bārstīties. Tieksme, protams, nevēlama, apmēram tāda pati kā lasīt medicīnas enciklopēdiju un sajust visus simptomus pēc kārtas. No otras puses - diezgan veselīga varētu būt šādi provocētā aizdomāšanās, cik daudz riebīga par katru cilvēku, tevi pašu ieskaitot, iespējams pateikt.
Jā, es zinu - tūlīt kāds pieminēs marasmātiskās moralizētājas, un es vainīgi nosarkšu.
Jā, es zinu - tūlīt kāds pieminēs marasmātiskās moralizētājas, un es vainīgi nosarkšu.
Drīzāk tā, ka, ja pat ir pamats domāt, ka konkrētais rakstonis noteikti domājis visus, izņemot mani,:) es taču zinu, ka to pašu, ja ne vēl ko riebīgāku var arī par mani pateikt.