Kurvjzieža kontemplācijas

Vājprāta murgs, pilns niknuma un trokšņa

Krāšņais Kurvjziedis

Vājprāta murgs, pilns niknuma un trokšņa

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Demokrātija, kādu mēs to saprotam un lietojam, ir nevis optimālā valsts pārvaldes sistēma, bet gan degradējošs purvs. Es varētu samierināties ar monarhiju, kaut vai absolūto, kaut vai bez jebkādas konstitūcijas, kaut vai ar diktatūru galu galā, pie nosacījuma, ka monarhs vai diktators ir psihiski veseli un labu izglītību baudījuši cilvēki. Jo šobrīd lemttiesīgo pūli diemžēl veido galvenokārt ļaudis, kuriem nav ne jausmas, par ko viņi balso un, kāpēc. Mani pārņem šausmas, iedomājoties visus tos vēlētājus, kuri pašvaldību vēlēšanās iet balsot, piemēram, par tēvoci, kurš "televizorā teica, ka dakteriem un skolotājiem vajag pacelt algas" vai Saeimā grib ievēlēt to, kurš "solīja, ka zālājos varēs atkal sēdēt". Dieva dēļ! Ja saprātīgam 17gadniekam, kurš skolā pietiekami labi iemācīts atšķirt kaut vai pašvaldības, Ministru kabineta un Saeimas kompetences, mēs neļaujam balsot, tad kāpēc tas jāļauj kretīniem manā vecumā un vēl vecākiem, kuri to nejēdz?! Kāpēc man ir jāpakļauj sava dzīve tādu cilvēku lēmumiem, kuriem nav ne kripatiņas informācijas, kas ļautu šos lēmumus pieņemt, nedz arī vēlme šo informāciju iegūt?!
Balstiesības procesos, kas ietekmē arī citu cilvēku dzīves, nedrīkst būt kaut kas pašsaprotams, tās būtu jānopelna ar nelielas atestācijas palīdzību, kuras laikā cilvēks apliecina, ka viņš apzinās, tieši kurus viņam svarīgus jautājumus lemj institūcija, ko šobrīd gatavojas ievēlēt - lai nebūtu tā, ka no pašvaldības viņš cer sagaidīt lielāku pensiju, bet no Saeimas - lētākas trolejbusa biļetes Rīgā. Uz to, ka vismaz puse balsotāju varētu sakarīgi izklāstīt izvēles principus starp partijām, mūsu valstī, kur spēj izdzīvot tādas absurdas politiskās himēras kā lauksaimnieku un vides aizstāvju apvienība vai konservatīvu klerikāļu un liberālisma flagmaņu mikslis, laikam vispār nav iespējams cerēt...
  • Un doma par nelielo testiņu/atestācijiņu ir lieliska.
    • Un beigās atkal balsos tie, kas pielikumā, nu un kas, ka šoreiz citā:)
      • Un kaut vai!
        Es drīzāk esmu ar mieru deleģēt lēmuma pieņemšanu šaurai, elitārai grupiņai, kas ir gudrāki par mani, nekā pāris simtiem tūkstošu ļautiņu, kas ir par mani dumjāki. Pilnīgi nopietni.
        • Nū, es uzreiz varu Tev dažu partiju sarakstus iesniegt, kas labprāt gribēs šī te velkamētā grupiņa būt;) Jo, nu neliegsimies, taisni politisko neizglītotību tiem vis nevaram pārmest!
        • kur ir garantija, ka šī grupiņa sastāv no eņģeļiem, kam sveša alkatība un varaskāre?
          • Alkatība un varaskāre kombinācijā ar pietiekamu daudzumu veselā saprāta ir daudz mazāk bīstama par muļķību.
            Ja man ir jāizvēlas starp alkatīgu un valdonīgu priekšnieku vai haotisku muļķi, es izvēlos pirmo.
            • kad sēdēsi kā Vinstons sēdēja Mīlestības ministrijas 101. istabā, tu novērtēsi to, ko tik ļoti nicini
              • Man sāk likties, ka Tu tagad iebrauc nelielos pārspīlējumos, kas vismaz daļēji izkropļo manu sākotnējo domu.:)
                • es atbildēju uz tekstu: "Ja man ir jāizvēlas starp alkatīgu un valdonīgu priekšnieku vai haotisku muļķi, es izvēlos pirmo."
                  • Tas, ka varaskāre - un tā neizbēgami piemīt katram, kurš ir ticis pie varas, jo citādi jau viņam šīs iespējas nepavērtos - automātiski nozīmē totālas kontroles sistēmas izveidošanu, ir hiperbolā balstīts pieņēmums. Manuprāt.
                    Bet respektēju Tavas tiesības mīlēt mūsu pašreizējo demokrātiju kā labāko no pieejamā.
                    • tas nenozīmē automātiski totālas kontroles sistēmas izveidošanu. vienmēr jau ir izņēmumi kā Mahatma Gandijs vai Zviedrijas Kārlis 11... bet gaužām reti šādi džeki tiek pie šprices - labklājības uzlabošana visiem pilsoņiem ierobežo labklājību pārējiem varas elitē esošajiem funkcionāriem, kuri loģiski negribēs dalīties.

                      es neesmu teicis, ka mīlu demokrātiju. es to novērtēju, jo tā sniedz iespējas tev to publiski nolikt, bet man publiski aizstāvēt. diktatūras apstākļos tu nevarētu to kritizēt vai vismaz tikpat brīvi to darīt kā tagad.
                  • Vienā no Konstantīns Raudives vēstulēm, ko viņš rakstīja Zentai Mauriņai, laikā, kad viņi tikai sāka satikties, viņs jautā, ko viņa būtu gatava izvēlēties par savu dzīvesbiedru: labsirdīgu muļķi, vai izglītotu, bet tirānisku cilvēku. Mauriņa atbildēja, ka izvēlētos otro :)
                    • Mauriņa kā cilvēks tik tiešām bija gudra, bet neciešama.
                      tak stāsts jau nav par dzīvesbiedru, bet par Vadoņa ideju un absolūtisma ideju kā tādu.

                      "Brīvība arī trūkumā un grūtībās ir Brīvība"
                      (Visvaldis Lāms)
                      • Brīviba, nav ne maizes klaips, ne jaunas kurpes, ne nezin kādi citi labumi, tā ir tikai brīvība un tava brīva izvēle - rakt, vai nerakt ;)
        • (Anonīms)
          Ja kāds būs par tevi stipri gudrāks, tu to nespēsi novērtēt... viņa lēmumi un spriedumu rezultāti būs tik pat tāli un šķietami haotiski kā duraka lēmumi no tava viedokļa...
          Šeit redzu latento vēlmi sekojošai tēzei - "Lai viss notiek kā man gribās, bet lai par to ir atbildīgi citi" :) Protams ar "kā man gribās" tu saisti ar gudrību un izglītību, bet gudrs un izglītots var sataisīt daudz daudz daudz lielākus sūdus un nepatīkamāku bildi nekā muļķis, pietam tā, ka tu viņam vispār neko nespēsi iebilst... jo tu esi dumjāka jau no paša uzstādījuma! Beigās būs divas šķiras... smadzenes un virpotāji, un tu būsi virpotājs bez čanca būt par smadzenēm!
          • Ka-adas muļķibas...
            Vispār visus sūdus uz pasaules sataisa muļķi, protams lielākos mērogos skatoties un ne jau doktora grāds nosaka, vai cilvēks ir gudrs, vai dumš.
      • Un vispār - neviens taču neuzskata par nenormālu un cilvēktiesības ierobežojošu praksi to, ka tiesības vadīt automašīnu vai nēsāt ieroci ir iegūstamas, tikai apliecinot noteiktu spēju, zināšanu un prasmju līmeni, vai ne? Kāpēc lai mēs uzskatītu līdzdalību valsts pārvaldē par kaut ko mazāk nopietnu?
        • Nu ka būtu ļaudis jāizglīto, tas tiesa. Un ka mani arī kaitina izvēle, kas balstās uz "prezidente teica, ka par šiem jābalso, un es prezidentei ticu", ar nenoliedzams fakts. Bet nu kurš tad būs tas, kurš izvirzīs kritērijus, cik ta daudz tev jāzina pirms vēlēšanām, no sērijas vai pietiek zināt, ka Gorbunovam ir kārtīga sasuka, vai varbūt tomēr arī viņa mājdzīvnieka vārdu derētu tomēr noskaidrot?:) Jo, raugi, arī reizēm ieklausoties tā saucamajos politiski plus mīnus izglītotajos, top skaidrs, ka gudrību tanī, par ko ta vēlēt, šī izglītotība vis nav tiem iedevusi:)
          • Nu, ja! Bet tās jau būtu diskusijas par procedūru, nevis par principu.:)

            • Nē, nu es saku, ka tādam vidējam ļaudim nemaz nav iespējams būt politiski pietiekami izglītotam, ja vien politika viņam nestāv turpat kur mums ceļošana vai vīna/čašašuli vakari;) Lūk, par piemēru, es jau cik tos gadus zinu, ka pienu nepārdod Saeimā un laika ziņas netop ar tiesas spriedumu, bet tā ar nekā nespēju priecāties un atzinīgi novērtēt, ko katrreiz savēlēju;))
              • Situācijā, kad Tava balss ir vienlīdzīga ar pāris simtiem tūkstošu vēlētāju balsīm, kuri nav tālu no Tevis pieminētajiem maldiem, tāda neapmierinātība ir dabiska un neizbēgama.:)))
                • nekas, es vēlēju arī tais laikos, kad dalīja banānus un maisiņos iesaiņotus pīšļus (es gan nepaņēmu, bet nu tas tapēc, ka no miroņiem bailes), i neko, tāpat vien dzīvojām;))
                  • Neuztvēru gan argumentu, kāpēc Tev banāns šķiet optimālā motivācija, bet lai nu paliek.:)
                    • Es saku, ka balsoju gan tad, kad zināju, ka vēlēšanas ir tā diena, kad kaut kur dala banānus, gan tad, kad sarakstos atrodamie uzvārdi nozīmēja reālus ļaužus, par kuru darbību man bija pietiekami daudz informācijas un iespējas izdarīt secinājumus. izglītots vai neizglītots vēlētajs, rezultāts no tā nemainās, tik vienkārši. bet lai jau paliek vien:)
                      • Eh, sieviete! Es te par principu, nevis atsevišķajiem kāzusiem - tipa, "a Milda par banānu iebalsoju doģiku, un Jānis bez banāna - tādu pašu doģiku".:)
                        Es par to, ka man grūti cienīt balsošanu banāna dēļ, un līdz ar to es šādas balsošanas rezultātus apriori uzskatu par potenciāli sliktākiem un mazāk leģitīmiem, nekā tie būtu (kaut vai ievēletas tiktu tās pašas personālijas!!!) kā apzinātas izvēles rezultāts!
                        • ak, nu neizdodas man paskaidrot. tie, kas, pēc Tavām domām, balso banāna dēļ, tanī pašā laikā paši domā, ka balso, jo domā, ka velk krustiņus tam, kas nu tas labākais. (Kas principā visiem laikam ir motivācija.) un tāpēc es jau kur pašā sākumā ieminējos, kurš tad nu noteiks, tieši pie kāda zināšanu līmeņa varam teikt, ka šis te ir izglītots, bet šis te nav - jo nez vai būs kāds, kurš tā ar paziņos - tapēc vien balsoju, ka par velti banānus todien iekost varēju. Un otrs - ka tas, ko sauc par politisko izglītotību, nekā negarantē tādu ļaužu ievēlēšanu, ar kuriem būs apmierināti tie, kam nebija tiesības vēlēt, būtu tie vai nebūtu politiski izglītoti.
                          Ja vēl nesaprati, ok, es vienkārši nemāku noformulēt savu domu!:)
Powered by Sviesta Ciba