Kurvjzieža kontemplācijas

Demokrātija, kādu mēs to saprotam un lietojam, ir nevis optimālā valsts pārvaldes sistēma, bet gan degradējošs purvs. Es varētu samierināties ar monarhiju, kaut vai absolūto, kaut vai bez jebkādas konstitūcijas, kaut vai ar diktatūru galu galā, pie nosacījuma, ka monarhs vai diktators ir psihiski veseli un labu izglītību baudījuši cilvēki. Jo šobrīd lemttiesīgo pūli diemžēl veido galvenokārt ļaudis, kuriem nav ne jausmas, par ko viņi balso un, kāpēc. Mani pārņem šausmas, iedomājoties visus tos vēlētājus, kuri pašvaldību vēlēšanās iet balsot, piemēram, par tēvoci, kurš "televizorā teica, ka dakteriem un skolotājiem vajag pacelt algas" vai Saeimā grib ievēlēt to, kurš "solīja, ka zālājos varēs atkal sēdēt". Dieva dēļ! Ja saprātīgam 17gadniekam, kurš skolā pietiekami labi iemācīts atšķirt kaut vai pašvaldības, Ministru kabineta un Saeimas kompetences, mēs neļaujam balsot, tad kāpēc tas jāļauj kretīniem manā vecumā un vēl vecākiem, kuri to nejēdz?! Kāpēc man ir jāpakļauj sava dzīve tādu cilvēku lēmumiem, kuriem nav ne kripatiņas informācijas, kas ļautu šos lēmumus pieņemt, nedz arī vēlme šo informāciju iegūt?!
Balstiesības procesos, kas ietekmē arī citu cilvēku dzīves, nedrīkst būt kaut kas pašsaprotams, tās būtu jānopelna ar nelielas atestācijas palīdzību, kuras laikā cilvēks apliecina, ka viņš apzinās, tieši kurus viņam svarīgus jautājumus lemj institūcija, ko šobrīd gatavojas ievēlēt - lai nebūtu tā, ka no pašvaldības viņš cer sagaidīt lielāku pensiju, bet no Saeimas - lētākas trolejbusa biļetes Rīgā. Uz to, ka vismaz puse balsotāju varētu sakarīgi izklāstīt izvēles principus starp partijām, mūsu valstī, kur spēj izdzīvot tādas absurdas politiskās himēras kā lauksaimnieku un vides aizstāvju apvienība vai konservatīvu klerikāļu un liberālisma flagmaņu mikslis, laikam vispār nav iespējams cerēt...