Mani reizēm kaitina sīkaļas, kurus vecāki laimīgi uzgrūž ciemiņiem paauklēt. Un tad, tā vietā, lai malkotu vīnu ar draudzeni un domīgi apspriestu Aristoteļa metafiziku vai sāras Džesikas Pārkeres jauno kleitu, tev nākas sakostiem zobiem pāris stundas bīdīt pa grīdu plīša sunīšus un begemotiņus, zīmēt princešu kleitiņas un kaut ko mazsakarīgu vāvuļot. Žžžžžžžutjjjjjj...
njā. man ir tā, ka priecājos par katru sīkaļu, ar ko spēlēties tā vietā, lai domīgi apspriestu metafiziku vai jaunās kleitas. bezsakarīgi vāvuļot, bīdīt plīša sunīšus un kopīgi iztēloties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Žžžžžžžutjjjjjj...
Man nez kālab itin neviens vecāks nav uzgrūdis kādu auklēt.
:)))
Iespējams, nākamreiz nav jāzīmē pīlītes un behemotiņi, bet jāmāca bērnam vūdū lellītes makarēt, sīki izskaidrojot šādas izklaides lietderību?;)))
Vai vēsturiskas etīdes
:))))
Aha.
- Kad biju maziņa, varēju žileti apēst. Mani par to bērnudārzā ļoti cienīja.
:)))
Re: Aha.
Re: Aha.
:)))
Un vēl vienu līdz tam brīdim nepaspēsi tik lielu saaudzēt.
tad kaa reiz saakas dullaakais laiks shiem, kas beidzas ne pirms 18 gadiem ;)
Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem nejauši tiek.
Naudu nav kur likt? Izaudzinaat jau taapat vairs nevareesi tai vecumaa jau sen shamam ir savs funktieris!