Kurvjzieža kontemplācijas

kārtējā atskaite

Krāšņais Kurvjziedis

kārtējā atskaite

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Sev par pārsteigumu atklāju, ka ļoti slikti panesu atslodzes dienas. Kaut gan manā dzīvē ir bijuši brīži, kad esmu bijusi pārņemta ar kaut ko nesalīdzināmi interesantāku par ēšanu - ceļojums vai kāda cita aizrautīga darbošanās - un tikai vēlu vakarā sāpīgs dūriens burbuļojošā kuņģī vai galvas sareibšana, lēkšojot pa trepēm, likusi atcerēties, ka kaut kas steigšus jāiekož, tomēr vakardienas badošanās, sēžot darbā pie datora un skraidelējot pa ledusauksto pilsētu, bija mokoša. Jūs zinājāt, ka visapkārt ir tik bezgala daudz ēdienu smaržu un vizuālu reklāmu ar ēdienu attēliem? Pa brīžam identificēju sevi ar Hamsuna "Bada" varoni. Bērdama sauso barību kaķa trauciņā, izcīnīju milzu cīņu ar sevi - tikai Emīlijas brēciens un sašutumā ieplestās acis man atgrieza kauna sajūtu, neļaujot iemest kārdinošo graudiņu sauju sev mutē. Gulēt gāju deviņos - zināju, ka citādi nenocietīšos un kaut ko aprīšu.
Bet vismokošākais izrādījās šodienas rīts. Modos ar jūsmīgu domu - putriņa! Lieliskā prosas putriņa, kuru es pēc nieka pusstundas varēšu apēst! Traucos uz virtuvi...un saļimu, tverdamās pie stenderes. Galva reibst, gar acīm tumšs, sirds kaut kā jocīgi raustās. Saņēmos un aiztenterēju līdz virtuvei. Pāris tējkarotes dzērveņu medū un desmit minūtes dziļas elpošanas, lai nāktu pie sajēgas. Jēziņ, es tak neesmu nekāda nīkule, lai šitā raustītos no vienas sūda dienas bez barības! Izrādījās - esmu gan. Satumsumi ar ķeršanos pie sienas vēl gadījās reizes četras - gan dušā, gan ģērbjoties, gan nolejot putrai ūdeni, turklāt visas darbības jāveic viegli trīcošām rokām.
Riebīga "pēcslimības" sajūta ir joprojām. Un riņķi zem acīm vēl melnāki kā parasti.
Savādi gan!
  • pag, ko es esmu palaidusi garām? kādēļ tāda sevis mocīšana? ot žira besimsja?
    • Pie manas "stingrā režīma" diētas, kas jāievēro vienu mēnesi, piederas arī atslodzes diena reizi nedēļā. Kaut gan šorīt es nopietni apsvēru, vai esmu gatava ko tādu atkārtot.
      • stingrais režīms - mežonīga rīšana, no koras vajag vienu dienu atslogoties? pēc manas saprašanas vajadzētu būt tā: ja stingais režīms, tad atslodze nozīmētu pamatīgu rīšanu :D

        bet tā "atslodze" noteikti nav paredzēta normāliem, aktīviem, strādājošiem cilvēkiem, bet garfīldiem kaut kādiem. tak neāksties! :)
        • Nē, man ir diezgan daudz ierobežojumu šo mēnesi - es neēdu neko, kas rada papildu slodzi aknām un aizkuņģa dziedzerim, turklāt režīms ir tāds, ka mežonīga rīšana vai pat vienkārša pārēšanās kļūst neiespējama. (Nevaru iedomāties cilvēku, kurš mežonīgi pārēdas ūdenī vārītu prosas putru vai biezpienu bez sāls) :)
          Turklāt es pazīstu vairākus strādājošus cilvēkus, kuri laiku a laikam badojas pat vairākas dienas no vietas. Un mani pārsteidz, ka izrādos par viņiem nīkulīgāka.:)
  • un vai tas tiešām ir tā vērts?vai tas dara civēku laimīgāku?
  • tu liec man vilties dārgā....
  • es varu teikt, ka badošanās ir forša lieta (man 100kg uz augumu, drusku lielāku par vidējo)
    • Nu, man ir gandrīz divreiz mazāk to kg, un augums stipri zem vidējā.;)
      • Es bi teiktu, ka tā mocīties nevajag, riņķi un citas lietas neko labu pilnīgi noteikti neliecina. Kaut kas visā programmā, imHo, nav.

        Diennakti bez problēmām es varu, mēģinu to darīt reizi nedēļā nu jau kādu laiku. Cita lieta, ka kādā vakarā atmetu ar roku, bet simptomi man ir tieši pretēji — viss „šķiet ļoti labi”, galva strādā drusku labāk un fiziskais labāks (kad jau aprit tā diennakts). Slinkums skriet garākus gabalus (par 24h) :)
        • Protams, svarīgi, ka ikdienā ēdu neizvēlīgi — patīk arī visādi treknie, ceptie utt. Varbūt tas kompensējas.
  • Cik zinu no alternatīvās "medicīnas", Tev ir pēdējais laiks pievērsties ūdeņraža pārskābes, petrolejas un urīna dzeršanai.
  • Gan jau ka kāds laiciņš protams ir pagājis kopš Tevi pēdējoreiz redzēju, bet manuprāt cilvēkam ar Tavu figūru atlodzes dienas nevien nav nepieciešamas, bet pat pilnīgi nevajadīgas. Es kā nakriškāns uzskatu ka gavēšanā mūsu platuma grādos dzīvojošiem jāapmierinās ar katolisko gavēni. T.b. 1. nedēļu gadā (pirms lieldienām) atturēties no gaļas un olām, organismam nepieciešamās taukvielas uzņemot ar zivīm un piena produktiem. Ja nu kāds ir ticīgāks, tad tas tādu diētu var piekopt reizi nedēļā (ceturtdiena - zivju diena :) ), bet ne vairāk.
    • Paldies par pozitīvo figūras novērtējumu.:)
      Bet, cik es nopratu, tā atslodze laikam pat vairāk mērķēta uz iekšējo orgānu "sakārtošanu", nevis nepastarināti uz figūru.
  • aprakstīji gluži manas izjūtas, kad es pirmo reizi mūžā ievēroju atslodzes dienu.
    mierinājumam varu teikt, ka nākamā atslodzes diena, tieši pēc nedēļas, pagāja nemanot, tieši tāpat kā visas pārējās, kuras nu jau pusotru gadu pirmdienās ievēroju.

    bet tā pirmā reize... brrrrr... atceros to sajūtu, kā bija - pamostos no tā, ka gribās ēst, mājās nav NEKĀ. aizgāju uz veikalu un piekrāmēju pilnus ratus ar veselīgo pārtiku, bet bija tāds bezspēks, ka tos divus lielos maisus nevarēju panest. Tolaik dzīvoju ceturtajā stāvā, un ik kāpņu laukumiņā stājos, jo nebija spēka. Asaras bira un domāju - kam gan man tas... tomēr izturēju :)
Powered by Sviesta Ciba