aprakstīji gluži manas izjūtas, kad es pirmo reizi mūžā ievēroju atslodzes dienu.
mierinājumam varu teikt, ka nākamā atslodzes diena, tieši pēc nedēļas, pagāja nemanot, tieši tāpat kā visas pārējās, kuras nu jau pusotru gadu pirmdienās ievēroju.
bet tā pirmā reize... brrrrr... atceros to sajūtu, kā bija - pamostos no tā, ka gribās ēst, mājās nav NEKĀ. aizgāju uz veikalu un piekrāmēju pilnus ratus ar veselīgo pārtiku, bet bija tāds bezspēks, ka tos divus lielos maisus nevarēju panest. Tolaik dzīvoju ceturtajā stāvā, un ik kāpņu laukumiņā stājos, jo nebija spēka. Asaras bira un domāju - kam gan man tas... tomēr izturēju :)
mierinājumam varu teikt, ka nākamā atslodzes diena, tieši pēc nedēļas, pagāja nemanot, tieši tāpat kā visas pārējās, kuras nu jau pusotru gadu pirmdienās ievēroju.
bet tā pirmā reize... brrrrr... atceros to sajūtu, kā bija - pamostos no tā, ka gribās ēst, mājās nav NEKĀ. aizgāju uz veikalu un piekrāmēju pilnus ratus ar veselīgo pārtiku, bet bija tāds bezspēks, ka tos divus lielos maisus nevarēju panest. Tolaik dzīvoju ceturtajā stāvā, un ik kāpņu laukumiņā stājos, jo nebija spēka. Asaras bira un domāju - kam gan man tas... tomēr izturēju :)