Kurvjzieža kontemplācijas

krii

2.7.07 14:13

Kad es domāju par kulināriju, aizvien vairāk saprotu, ka neesmu piemerota, lai man būtu ģimene. Jo man patīk ēst gatavošana kā spontāns, rotaļīgs process ar tikai daļēji prognozējamu rezultātu, maksimumu ideju un minimumu tehnisku darbu. Es ar lielu prieku gatavoju sev vienai vai sev un vēl kādam, nu, lai būtu sev un vēl 2-3 drosmīgiem, neizvēlīgiem cilvēkiem. Turklāt "vēl kāds", vai jo vairāk "kādi" nav katru dienu, tāpēc smalcināšanas un maisīšanas, un visas tamlīdzīgās figņas nepagūst nogurdināt un apnikt. Bet, ja man būtu burkšķošs vīrs un mazi ņerkstīgi bērni, no kuriem noteikti kāds neēstu ko vienu, cits - ko citu, es taču neizturētu! Gatavotu paši vai mirtu badā!

• 26 raksta
• ir doma

• antuanete

  2.7.07 14:21

  

  Njā, man patīk ēst gatavošana kā process, kurā es dabūju to, kas man garšo un patīk, vai arī process, kura rezultātā es iepriecinu tuvu cilvēku. Kā obligāta ikdienas darbība tas droši vien apniktu mēneša laikā.

  • Atbildēt

• otily

  2.7.07 14:22

  

  Tas nav tik sarežģīti kā izskatās. Uz ņerkstēšanu man parasti ir tikai viena atbilde - šeit nav restorāns, ēdīs, ko esmu sagatavojusi, ja nē, neēdīsi vispār vai gatavos paši.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.7.07 14:30

    

    Ai, bet katru dienu gatavot trim vai četriem cilvēkiem - tas vien ir nogurdinoši! Tur jau no kartupeļu mizošanas var nikns palikt!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kuminjsh

      2.7.07 14:36

      

      Ti čevo, kādi kartupeļi?! Tu tak netaisītos šos ar ceptiem kartupeļiem barot + pati ko tadu ēst?!;)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        2.7.07 14:41

        

        Man nez kādēļ radies priekšstats, ka Ģimenes vienmēr ēd kartupeļus ar krējuma-miltu mērcīti, krējumā iejauktus gurķīšus-tomātiņus un kaut ko ieceptu miltos un olā. Vai nedēļas zupu. Pa svētkiem - rosolu, siļķi kažokā un kartupeļus ar sautētiem skābiem kāpostiem un cepeti.
        :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • kuminjsh

          2.7.07 14:42

          

          Ja es Tev pastāstītu, ko mēs ar Junioru ēdam, Tu vairs nebaidītos no gimenes mātes lomas?;)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • krii

            2.7.07 14:47

            

            Pelmeņus un spageti?;)

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais
            • Diskusija

            • kuminjsh

              2.7.07 14:49

              

              ;DDD Ne gluži. Saldētos dārzeņus no paciņām + makaronus/rīsus/griķus. Un tas viss kad sasūt kopā - mmm!;)))

              • Atbildēt
              • Iepriekšējais

    • otily

      2.7.07 16:03

      

      Ar laiku iemanās nemizot katru dienu:).

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• lavendera

  2.7.07 14:23

  

  Tev jāprecas ar pavāru. Vai vismaz vīrieti, kam ēsttaisīšana ir hobijs (ir arī tādi)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.7.07 14:46

    

    Nezinu. Ja es dzīvoju kopā ar kādu, kas prot gatavot ēst labāk nekā es, man vispār virtuvē negribas iet. Jo iespēja, ka mani varētu sākt pamācīt vai demonstrēt, kā vajag...ai, nē! Tad es labāk iztieku ar pusdienām kafejnīcā.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • petrovichs

      2.7.07 15:24

      

      Es zinu dažus pārus, kur vecis gatavo ar iedvesmu un bieži, un sievai atliek tikai pēc tam uzkopt virtuvi, kura izskatās kā kara lauks ;-)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        2.7.07 15:42

        

        Virtuves uzkopšana ir briesmīga arī tad, ja tikai es tur esmu plosījusies.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

  • petrovichs

    2.7.07 15:23

    

    Es tieši to pašu iedomājos :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• formica

  2.7.07 14:29

  var precēt kādu Mediterānijas iemītnieku- tie no plīts nav atraujami! ;)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.7.07 14:31

    

    Mediterānijas romāns man jau ir bijis, paldies, vienam mūžam pietiek.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• raganish

  2.7.07 14:40

  bērni par ņerkstētājiem izaug tikai tad, ja vecāki viņus par tādiem izaudzina :P

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.7.07 14:41

    

    Tu saki? Tāpēc jau es labāk nemaz neķeros klāt!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • petrovichs

      2.7.07 15:22

      

      Kāpēc? Vai tad nebūtu jauki, ja pa māju skraidītu seši veselīgi un neņerkstoši sārtvaidzīši? :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        2.7.07 15:43

        

        Dabūt sešus radniecīgus cilvēkus, no kuriem katrs gatavs ēst to pašu, ko vis pārējie, vispār ir neiespējami.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • petrovichs

          2.7.07 15:47

          

          No "Padomi jaunajām namamātēm":
          - Jūsu gatavotais ēdiens ģimenei garšos daudz labāk, ka pirms tam viņus dažas dienas paturēsiet badā.
          
          :)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

• mulders

  2.7.07 15:57

  ... labi labi neko neteikshu!

  • Atbildēt

• hagi

  2.7.07 16:30

  Varētu padomāt, ka visi, kam ir ģimene, akurāt taisa ēst :D
  
  Pēdējā teikumā izteiktā opcija strādā gana labi.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.7.07 16:31

    

    Tas vieš cerības.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    2.7.07 16:33

    

    Vienīgais - kas notiek ar bērniem laika posmā starp atšķiršanu no krūts un brīdi, kad pats var aizsniegt galdu un plīti?:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • hagi

      2.7.07 21:51

      Ak, nu to mazo kripatiņu jau var pagatavot. Un vienmēr jau ir veikalu putras un biezeņi. Un vecmāmiņa/aukle/vīrs :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais