Kad es domāju par kulināriju, aizvien vairāk saprotu, ka neesmu piemerota, lai man būtu ģimene. Jo man patīk ēst gatavošana kā spontāns, rotaļīgs process ar tikai daļēji prognozējamu rezultātu, maksimumu ideju un minimumu tehnisku darbu. Es ar lielu prieku gatavoju sev vienai vai sev un vēl kādam, nu, lai būtu sev un vēl 2-3 drosmīgiem, neizvēlīgiem cilvēkiem. Turklāt "vēl kāds", vai jo vairāk "kādi" nav katru dienu, tāpēc smalcināšanas un maisīšanas, un visas tamlīdzīgās figņas nepagūst nogurdināt un apnikt. Bet, ja man būtu burkšķošs vīrs un mazi ņerkstīgi bērni, no kuriem noteikti kāds neēstu ko vienu, cits - ko citu, es taču neizturētu! Gatavotu paši vai mirtu badā!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kuminjshJa es Tev pastāstītu, ko mēs ar Junioru ēdam, Tu vairs nebaidītos no gimenes mātes lomas?;)- kriiPelmeņus un spageti?;)
- kuminjsh;DDD Ne gluži. Saldētos dārzeņus no paciņām + makaronus/rīsus/griķus. Un tas viss kad sasūt kopā - mmm!;)))