Kurvjzieža kontemplācijas

krii

2.7.07 14:13

Kad es domāju par kulināriju, aizvien vairāk saprotu, ka neesmu piemerota, lai man būtu ģimene. Jo man patīk ēst gatavošana kā spontāns, rotaļīgs process ar tikai daļēji prognozējamu rezultātu, maksimumu ideju un minimumu tehnisku darbu. Es ar lielu prieku gatavoju sev vienai vai sev un vēl kādam, nu, lai būtu sev un vēl 2-3 drosmīgiem, neizvēlīgiem cilvēkiem. Turklāt "vēl kāds", vai jo vairāk "kādi" nav katru dienu, tāpēc smalcināšanas un maisīšanas, un visas tamlīdzīgās figņas nepagūst nogurdināt un apnikt. Bet, ja man būtu burkšķošs vīrs un mazi ņerkstīgi bērni, no kuriem noteikti kāds neēstu ko vienu, cits - ko citu, es taču neizturētu! Gatavotu paši vai mirtu badā!

• 26 raksta
• ir doma

• krii

  2.7.07 14:41

  

  Man nez kādēļ radies priekšstats, ka Ģimenes vienmēr ēd kartupeļus ar krējuma-miltu mērcīti, krējumā iejauktus gurķīšus-tomātiņus un kaut ko ieceptu miltos un olā. Vai nedēļas zupu. Pa svētkiem - rosolu, siļķi kažokā un kartupeļus ar sautētiem skābiem kāpostiem un cepeti.
  :)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • kuminjsh

    2.7.07 14:42

    

    Ja es Tev pastāstītu, ko mēs ar Junioru ēdam, Tu vairs nebaidītos no gimenes mātes lomas?;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      2.7.07 14:47

      

      Pelmeņus un spageti?;)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • kuminjsh

        2.7.07 14:49

        

        ;DDD Ne gluži. Saldētos dārzeņus no paciņām + makaronus/rīsus/griķus. Un tas viss kad sasūt kopā - mmm!;)))

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais