par amatniecību un mākslu
Reiz, kad apdomāju latviešu literatūras spožumu un postu, atskārtu, ka mums pilnībā trūkst labu, profesionālu lubeņu. Mīlas romānu, detektīvu, bojeviku - visa tā, ko gribētos palasīt "cilvēkam no tautas". Ir divas galējības - "Lata romāna" sērija, ko lielākoties veido brēcoši bezgaumīgas grafomānijas izpausmes, un vairāk vai mazāk sekmīgi īstenotas Pretenzijas uz Mākslu. Runājot par pēdējām - priecājos, ka ir daži literāti, kuriem patiesi mēdz tapt tā Māksla, taču netrūkst arī tādu, kam nekas vairāk par kropliem formas eksperimentiem nesanāk, un diez vai kādreiz sanāks, jo talanta acīmredzami trūkst. Ja šie cilvēki atļautos pievērsties "godprātīgai amatniecībai" - šādi savu nodarbošanos dēvēja, piemēram, Agata Kristi - viņiem, iespējams, sanāktu kaut kas gana baudāms. Bet lepnums neļauj vai kas nu tur...
Savādi, jāatzīst. Jo lasītāju noteikti būtu gana - spriežot pēc tā, kā izpērk visādus Denus Braunus, Mariņinas, Danielas Stīlas un vēl kaudzēm dažnedažādas figņas spīdīgos vākos. Bet pašiem rakstīt, nevis tulkot - slab'o.
Hmmm...
Savādi, jāatzīst. Jo lasītāju noteikti būtu gana - spriežot pēc tā, kā izpērk visādus Denus Braunus, Mariņinas, Danielas Stīlas un vēl kaudzēm dažnedažādas figņas spīdīgos vākos. Bet pašiem rakstīt, nevis tulkot - slab'o.
Hmmm...
Valodu var izkopt, sižetus sakonstruēt.
un vēl mēs izspriedām, ka latviešiem trūkst kārtīgs fantasy/sci-fi (ivara vīka sacerējumus a ļa "senie latvieši atlantīdā" neskaitot:) un labs horror's (kur ir mūsu stīvens kings?). непорядок!
;DDD
No Lata romāna sērijas, imho, vienīgais patiešām foršais ir Skailis.
manuprāt, arī labu krimiķi uzrakstīt ir sasodi'ti grūti.
taču ja tu uzraksti sliktu formas meklējumu, tad to maz lasa un aiz cieņas pret jauno talantu arī lāgā nekritizē. it īpaši, ja neko nevar saprast.
bet ja tu uzraksti sliktu krimiķi, tad tava impotence ir visai tautai kā uz delnas.
tā la literāti izvēlas tādu nišu
1) Potenciālais lasītāju loks. Iespriengt un rakstīt komercliteratūru ~2000, max 5000 purniem? Nu kamoooon, atraduši biznesa plānu.
2) Motivācija, kāpēc rakstām. Tā kā naudu ar to nopelnīt nevar un viss notiek pašapliecināšanās dēļ, tad tak labāk nomētāt Prozas Dižgaru, ne Labu Amatnieku, vai ne?
3) Laba komercliteratūra ir daudz darbietilpīgāks pasākums nekā viduvēja Augstā Māksla, jo nepiedod gļukus kompozīcijā, stilā, psiholoģijā etc.
4) Tie nedaudzie, kas var uzrakstīt labu komercliteratūru (Nora Ikstena, Laima Muktupāvela (lai cik ļoti viņa mani nebesītu :P), Pauls Bankovskis etc.) ir pietiekami pieprasīti arī tad, ja viņi apmierina savu ego, rakstot kaut ko "krutāku" kā komercliteratūra. Un tā nu tā Augstā Māksla neviļus iezogas arī darbos, kuri pēc būtības nav nekas vairāk kā lubene.
2) Tur jau tā lieta, ka vairums līdz Dižgaram nedavelk. Un diez vai davilks.
3) Darbaspējas piemīt lielākam skaitam cilvēku nekā augstas raudzes talants.
4) Par dažiem no nosaukto darbiem, ko gadījies palasīt, man ir gribējies teikt: "ne šis, ne tas", un tas, manuprāt, ir vēl sliktāk.
A tie, kas sūdīgi raksta, nu, tie arī raksta tos lata romānus. A savukārt tie, kam piemīt darbaspējas un loģiskā domāšana (manuprāt, ļoti svarīgs punkts komercliteratūras rakstīšanā), ir pietiekami gudri, lai neizvēlētos LV literatūras rakstīšanu kā biznesa lauciņu. :D
Varbūt ne "biznesa lauciņu", bet "viegli apmaksātu hobiju"?
Es jau to praktisko pusi nezinu, tāpēc teoretizēju.