Kurvjzieža kontemplācijas

par amatniecību un mākslu

Krāšņais Kurvjziedis

par amatniecību un mākslu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reiz, kad apdomāju latviešu literatūras spožumu un postu, atskārtu, ka mums pilnībā trūkst labu, profesionālu lubeņu. Mīlas romānu, detektīvu, bojeviku - visa tā, ko gribētos palasīt "cilvēkam no tautas". Ir divas galējības - "Lata romāna" sērija, ko lielākoties veido brēcoši bezgaumīgas grafomānijas izpausmes, un vairāk vai mazāk sekmīgi īstenotas Pretenzijas uz Mākslu. Runājot par pēdējām - priecājos, ka ir daži literāti, kuriem patiesi mēdz tapt tā Māksla, taču netrūkst arī tādu, kam nekas vairāk par kropliem formas eksperimentiem nesanāk, un diez vai kādreiz sanāks, jo talanta acīmredzami trūkst. Ja šie cilvēki atļautos pievērsties "godprātīgai amatniecībai" - šādi savu nodarbošanos dēvēja, piemēram, Agata Kristi - viņiem, iespējams, sanāktu kaut kas gana baudāms. Bet lepnums neļauj vai kas nu tur...
Savādi, jāatzīst. Jo lasītāju noteikti būtu gana - spriežot pēc tā, kā izpērk visādus Denus Braunus, Mariņinas, Danielas Stīlas un vēl kaudzēm dažnedažādas figņas spīdīgos vākos. Bet pašiem rakstīt, nevis tulkot - slab'o.
Hmmm...
  • Es par šo hmmzojos jau kādu laiku. Tikai saņemties slabo :D
  • [info]
    u nas mentaljitjet nje tot. latvietim patiik vai nu atmest ar roku - ai, ko tad es, vai lekt paari savai dirsai ar paarmeeriigaam pretenzijaam un ambiicijaam.
  • labu detektīvu uzrakstīt ir daudz daudz grūtāk, nekā kaukādu tur mākslu. kā mums teica scenārija profesors - iemācies no sākuma zīmēt ģipša galvu, a pēctam vari tēlot pikaso.
    • Var jau būt. Bet man liekas, ka tās ir tehniskas iemaņas, kuru pilnveidošanai vajadzīga vien elementāra gaume un darbaspējas.
      • un "KO teikt". mākslu bieži vien raksta arī tie, kam nav ko teikt.
        • Nu, ja! Un, ja nav ko teikt, tad labāk izdomāt kārtējo pastāstiņu par to, kā attapīgais pēddzinis atmasko slepkavu vai "viņš mīl viņu, viņa mīl citu, beīgās viens pāris dabonas, viens nepāris aiziet tuksnesī salauzto sirdi dziedēt" un tamlīdzīgi.
          Valodu var izkopt, sižetus sakonstruēt.
          • nez nez. mēs te ar biedriem reiz mēģinājām kādu puslīdz baudāmu detektīvsižetu izperināt - bez rezultātiem. ar "sieviešromāniem" gan gāja vieglāk :)
            un vēl mēs izspriedām, ka latviešiem trūkst kārtīgs fantasy/sci-fi (ivara vīka sacerējumus a ļa "senie latvieši atlantīdā" neskaitot:) un labs horror's (kur ir mūsu stīvens kings?). непорядок!
            • Jā, es pieņemu, ka detektīvsižets prasa vairāk intelektuālas piepūles. Bet tak visādas mūsdienu sieviešu ciešanas ceļā uz altāri var saštancēt pa pusducim gadā!:)
  • Es jau sen gaidu, kad Tu kādu romānu sāksi rakstīt.
    No Lata romāna sērijas, imho, vienīgais patiešām foršais ir Skailis.
  • Vo, fakts. Par šito mēs vienmēr ar jauno uz mākslu pretenciozo dzejnieku runājam - un kāpēc latviešiem nav sava Sidnija Šeldona?
  • es arī par to esmu domājusi.

    manuprāt, arī labu krimiķi uzrakstīt ir sasodi'ti grūti.

    taču ja tu uzraksti sliktu formas meklējumu, tad to maz lasa un aiz cieņas pret jauno talantu arī lāgā nekritizē. it īpaši, ja neko nevar saprast.
    bet ja tu uzraksti sliktu krimiķi, tad tava impotence ir visai tautai kā uz delnas.

    tā la literāti izvēlas tādu nišu
  • Mandomāt, šis fenomens ir kombinācija no vairākiem aspektiem.
    1) Potenciālais lasītāju loks. Iespriengt un rakstīt komercliteratūru ~2000, max 5000 purniem? Nu kamoooon, atraduši biznesa plānu.
    2) Motivācija, kāpēc rakstām. Tā kā naudu ar to nopelnīt nevar un viss notiek pašapliecināšanās dēļ, tad tak labāk nomētāt Prozas Dižgaru, ne Labu Amatnieku, vai ne?
    3) Laba komercliteratūra ir daudz darbietilpīgāks pasākums nekā viduvēja Augstā Māksla, jo nepiedod gļukus kompozīcijā, stilā, psiholoģijā etc.
    4) Tie nedaudzie, kas var uzrakstīt labu komercliteratūru (Nora Ikstena, Laima Muktupāvela (lai cik ļoti viņa mani nebesītu :P), Pauls Bankovskis etc.) ir pietiekami pieprasīti arī tad, ja viņi apmierina savu ego, rakstot kaut ko "krutāku" kā komercliteratūra. Un tā nu tā Augstā Māksla neviļus iezogas arī darbos, kuri pēc būtības nav nekas vairāk kā lubene.
    • 1) Augsto Mākslu toties izlasa tikai "Karoga" redakcija un pašaurs "ap mākslu tusētāju" pulciņš.:) Man liekas, ka tīri cilvēcīgāka misija ir apmierināt pāris tūkstošus lasītpratēju mājsaimnieču, pārdevēju vai santehniķu.
      2) Tur jau tā lieta, ka vairums līdz Dižgaram nedavelk. Un diez vai davilks.
      3) Darbaspējas piemīt lielākam skaitam cilvēku nekā augstas raudzes talants.
      4) Par dažiem no nosaukto darbiem, ko gadījies palasīt, man ir gribējies teikt: "ne šis, ne tas", un tas, manuprāt, ir vēl sliktāk.
      • Tev, protams, ir taisnība. Bet viņiem ta po-huuuj. :) Recenzijas tak raksta un kopīgos pasākumos kvalitatīvi apmīļo Karoga auditorija, ne santehniķi un mājsaimnieces. Un, ja jāizvēlas starp viegli iešmigojuša santehniķa un viegli iešmigojuša literatūrkritiķa komplimentiem, lielākā daļa acīmredzami izvēlas literatūrkritiķi.

        A tie, kas sūdīgi raksta, nu, tie arī raksta tos lata romānus. A savukārt tie, kam piemīt darbaspējas un loģiskā domāšana (manuprāt, ļoti svarīgs punkts komercliteratūras rakstīšanā), ir pietiekami gudri, lai neizvēlētos LV literatūras rakstīšanu kā biznesa lauciņu. :D
        • :)
          Varbūt ne "biznesa lauciņu", bet "viegli apmaksātu hobiju"?
          • Nu, kā "viegli apmaksātu hobiju" es pati esmu uzrakstījusi viduvēju mystery/fantasy lubeni, bet zin, izsisties cauri izdevniecībām - tas vairs nav hobijs, tas jau ir darbs :D Un to man ir sliiiinkums darīt. Pat iešmigojušu santehniķu mīla nav arguments, lai iespringtu.
Powered by Sviesta Ciba