Kurvjzieža kontemplācijas

par amatniecību un mākslu

Krāšņais Kurvjziedis

par amatniecību un mākslu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reiz, kad apdomāju latviešu literatūras spožumu un postu, atskārtu, ka mums pilnībā trūkst labu, profesionālu lubeņu. Mīlas romānu, detektīvu, bojeviku - visa tā, ko gribētos palasīt "cilvēkam no tautas". Ir divas galējības - "Lata romāna" sērija, ko lielākoties veido brēcoši bezgaumīgas grafomānijas izpausmes, un vairāk vai mazāk sekmīgi īstenotas Pretenzijas uz Mākslu. Runājot par pēdējām - priecājos, ka ir daži literāti, kuriem patiesi mēdz tapt tā Māksla, taču netrūkst arī tādu, kam nekas vairāk par kropliem formas eksperimentiem nesanāk, un diez vai kādreiz sanāks, jo talanta acīmredzami trūkst. Ja šie cilvēki atļautos pievērsties "godprātīgai amatniecībai" - šādi savu nodarbošanos dēvēja, piemēram, Agata Kristi - viņiem, iespējams, sanāktu kaut kas gana baudāms. Bet lepnums neļauj vai kas nu tur...
Savādi, jāatzīst. Jo lasītāju noteikti būtu gana - spriežot pēc tā, kā izpērk visādus Denus Braunus, Mariņinas, Danielas Stīlas un vēl kaudzēm dažnedažādas figņas spīdīgos vākos. Bet pašiem rakstīt, nevis tulkot - slab'o.
Hmmm...
  • Mandomāt, šis fenomens ir kombinācija no vairākiem aspektiem.
    1) Potenciālais lasītāju loks. Iespriengt un rakstīt komercliteratūru ~2000, max 5000 purniem? Nu kamoooon, atraduši biznesa plānu.
    2) Motivācija, kāpēc rakstām. Tā kā naudu ar to nopelnīt nevar un viss notiek pašapliecināšanās dēļ, tad tak labāk nomētāt Prozas Dižgaru, ne Labu Amatnieku, vai ne?
    3) Laba komercliteratūra ir daudz darbietilpīgāks pasākums nekā viduvēja Augstā Māksla, jo nepiedod gļukus kompozīcijā, stilā, psiholoģijā etc.
    4) Tie nedaudzie, kas var uzrakstīt labu komercliteratūru (Nora Ikstena, Laima Muktupāvela (lai cik ļoti viņa mani nebesītu :P), Pauls Bankovskis etc.) ir pietiekami pieprasīti arī tad, ja viņi apmierina savu ego, rakstot kaut ko "krutāku" kā komercliteratūra. Un tā nu tā Augstā Māksla neviļus iezogas arī darbos, kuri pēc būtības nav nekas vairāk kā lubene.
    • 1) Augsto Mākslu toties izlasa tikai "Karoga" redakcija un pašaurs "ap mākslu tusētāju" pulciņš.:) Man liekas, ka tīri cilvēcīgāka misija ir apmierināt pāris tūkstošus lasītpratēju mājsaimnieču, pārdevēju vai santehniķu.
      2) Tur jau tā lieta, ka vairums līdz Dižgaram nedavelk. Un diez vai davilks.
      3) Darbaspējas piemīt lielākam skaitam cilvēku nekā augstas raudzes talants.
      4) Par dažiem no nosaukto darbiem, ko gadījies palasīt, man ir gribējies teikt: "ne šis, ne tas", un tas, manuprāt, ir vēl sliktāk.
      • Tev, protams, ir taisnība. Bet viņiem ta po-huuuj. :) Recenzijas tak raksta un kopīgos pasākumos kvalitatīvi apmīļo Karoga auditorija, ne santehniķi un mājsaimnieces. Un, ja jāizvēlas starp viegli iešmigojuša santehniķa un viegli iešmigojuša literatūrkritiķa komplimentiem, lielākā daļa acīmredzami izvēlas literatūrkritiķi.

        A tie, kas sūdīgi raksta, nu, tie arī raksta tos lata romānus. A savukārt tie, kam piemīt darbaspējas un loģiskā domāšana (manuprāt, ļoti svarīgs punkts komercliteratūras rakstīšanā), ir pietiekami gudri, lai neizvēlētos LV literatūras rakstīšanu kā biznesa lauciņu. :D
        • :)
          Varbūt ne "biznesa lauciņu", bet "viegli apmaksātu hobiju"?
          • Nu, kā "viegli apmaksātu hobiju" es pati esmu uzrakstījusi viduvēju mystery/fantasy lubeni, bet zin, izsisties cauri izdevniecībām - tas vairs nav hobijs, tas jau ir darbs :D Un to man ir sliiiinkums darīt. Pat iešmigojušu santehniķu mīla nav arguments, lai iespringtu.
Powered by Sviesta Ciba