![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mandomāt, šis fenomens ir kombinācija no vairākiem aspektiem.
1) Potenciālais lasītāju loks. Iespriengt un rakstīt komercliteratūru ~2000, max 5000 purniem? Nu kamoooon, atraduši biznesa plānu.
2) Motivācija, kāpēc rakstām. Tā kā naudu ar to nopelnīt nevar un viss notiek pašapliecināšanās dēļ, tad tak labāk nomētāt Prozas Dižgaru, ne Labu Amatnieku, vai ne?
3) Laba komercliteratūra ir daudz darbietilpīgāks pasākums nekā viduvēja Augstā Māksla, jo nepiedod gļukus kompozīcijā, stilā, psiholoģijā etc.
4) Tie nedaudzie, kas var uzrakstīt labu komercliteratūru (Nora Ikstena, Laima Muktupāvela (lai cik ļoti viņa mani nebesītu :P), Pauls Bankovskis etc.) ir pietiekami pieprasīti arī tad, ja viņi apmierina savu ego, rakstot kaut ko "krutāku" kā komercliteratūra. Un tā nu tā Augstā Māksla neviļus iezogas arī darbos, kuri pēc būtības nav nekas vairāk kā lubene.
1) Potenciālais lasītāju loks. Iespriengt un rakstīt komercliteratūru ~2000, max 5000 purniem? Nu kamoooon, atraduši biznesa plānu.
2) Motivācija, kāpēc rakstām. Tā kā naudu ar to nopelnīt nevar un viss notiek pašapliecināšanās dēļ, tad tak labāk nomētāt Prozas Dižgaru, ne Labu Amatnieku, vai ne?
3) Laba komercliteratūra ir daudz darbietilpīgāks pasākums nekā viduvēja Augstā Māksla, jo nepiedod gļukus kompozīcijā, stilā, psiholoģijā etc.
4) Tie nedaudzie, kas var uzrakstīt labu komercliteratūru (Nora Ikstena, Laima Muktupāvela (lai cik ļoti viņa mani nebesītu :P), Pauls Bankovskis etc.) ir pietiekami pieprasīti arī tad, ja viņi apmierina savu ego, rakstot kaut ko "krutāku" kā komercliteratūra. Un tā nu tā Augstā Māksla neviļus iezogas arī darbos, kuri pēc būtības nav nekas vairāk kā lubene.