Kurvjzieža kontemplācijas

Par to pašu glorijas tranzītu, sērīgā un žēlā balsī

krii

24.5.06 15:34

Gāju pa ielu, ieraudzīju uz kāda džipa uzlīmi ar uzrakstu arābu valodā. Mēģināju izburtot, sapratu, ka vairākas rakstzīmes esmu aizmirsusi. Gāju tālāk un domāju par visu, ko esmu aizmirsusi. Markovņikova likumu, piemēram. Atvasinājuma līknes ekstrēmpunktu noteikšanu. Mejozi un mitozi. Tatjanas vēstuli Oņeginam. Arpedžijas. Veimāras miera līgumu. Huserla argumentus, kāpēc filozofija var tikt uzskatīta par stingru zinātni. Kur Zalcburgā atradās tas parks ar vienradžu skulptūrām - tas bija Mirabeles dārzs vai kāds cits? Vai tas vispār bija Zalcburgā? Ko man stāstīja gids Edinburgā par to pili, kur Marija Stjuarte viesojusies divas reizes gadā? Vai varbūt divas reizes mūžā?
Nepietiek, ka ar katru nodzīvoto mirkli, ejot bojā šūnai pēc šūnas, padziļinās manas krunkas, nošļūk krūtis un paplašinās kāju vēnas. Tikpat strauji saraujas, sačervelējas, izbalē un pārpelnojas visas manas zināšanas, atmiņas, iespaidi un pārdzīvojumi. Pilnīgi viss, no kā es sastāvu.

• 22 raksta
• ir doma

• starro

  24.5.06 15:37

  

  esi mundra: tev noteikti nekad nebūs tas, kas bija tad, kad tev nebija nekā

  • Atbildēt

• kuminjsh

  24.5.06 15:38

  

  Ak, labak nemaz par to nerunāt... Reizem šķiet, ka vesels gatera strādnieku kolektīvs kopā zin mazāk par to, ko man ir jau izdevies aizmirst. Un tas neko labu par mani neliecina...;(

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    24.5.06 16:27

    

    Jā. Un baidos, ka aizmiršana kļūst aizvien straujāka, bet no jauna apgūstamās informācijas apjoms aizvien niecīgāks. Un nebijuši pārdzīvojumi aizvien retāki.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kuminjsh

      24.5.06 16:33

      

      Labak par to nedomāt.:(

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• citronmeetra

  24.5.06 15:42

  

  Bet veco vietā nāk atkal jaunas atmiņa, likumi un vienādojumi. Un tad tie atkal izdzēšana un tā visu mūžu. Beigās sāc arvien skaidrāk atcerēties bērnību. Ja dzīvotu ilgi, droši vien pēc tam atcerētos atkal jaunību, tad bridumu utt. Viss notiek, kā tam jānotiek.

  • Atbildēt

• fanija

  24.5.06 15:44

  Man tā ir ar skaitļiem, pirmkārt.
  Otrkārt, atmiņā toties pamanās saglabāties visādi štrunti, kuriem tur nekā nevajadzētu būt (bet sangvīniķiem tā esot, tā ka par to esmu mierīga;).
  Labi uzrakstīts, treškārt.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    24.5.06 16:27

    

    paldies.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• fedrs

  24.5.06 16:30

  Tomēr tas nav tas pats, kas sievasmāti tramvajā aizmirst.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • jojo

    24.5.06 16:36

    

    vai tad uz sievasmātēm tramvajā neattiecas likums: no sava liktens neaizbēgsi (neaizmirsīsi tramvajā)?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    24.5.06 16:37

    

    nē, tā gan man nav gadijies.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• jojo

  24.5.06 16:34

  

  izklausās drausmīgi: man liekas, tas nav svarīgi.
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • jojo

    24.5.06 16:37

    

    labojums: reizēm liekas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      24.5.06 16:38

      

      kas tieši?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • jojo

        24.5.06 16:39

        

        :) viss kas ir manī - vairāk vai mazāk stāvi pupi, zināšanas, novecošana un nomiršana.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          24.5.06 16:43

          

          Nuja. Es tik te drusku par to, ka tās zināšanas, redz, tikpat iznīcīgas kā pupi, kauč arī tiek uzskatītas par Lielāku un Ilglaicīgāku Vērtību.:)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • jojo

            24.5.06 16:55

            

            

            tā nebija nemirstīgā dvēsele nevis zināšanas?

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais
            • Diskusija

            • krii

              24.5.06 16:59

              

              

              raugi, tas man allažiņ sagādājis grūtības - ja reiz tais Lētās un Stiksās nogrimst arī viss, ko esmu zinājusi, sapratusi un jutusi, ja izbeidzas visas lielās mīlas, cerības un vilšanās - kur tad nu rasties tam sausajam nemirstīgajam atlikumam, ko?!
              

              • Atbildēt
              • Iepriekšējais
              • Diskusija

              • jojo

                24.5.06 17:01

                

                

                man ir teorija, ka sausais atlikums ir no Dieva. pārējais ir sasodīti cilvēcisks (vai cilvēcīgs).

                • Atbildēt
                • Iepriekšējais
                • Diskusija

                • krii

                  24.5.06 17:03

                  

                  Ta no Dieva vai no kālija sulfāta (piedod!) - es tik par to, ka nespēju šamo identificēt.

                  • Atbildēt
                  • Iepriekšējais
                  • Diskusija

                  • jojo

                    24.5.06 17:03

                    

                    

                    Daudz gribi.

                    • Atbildēt
                    • Iepriekšējais

      • jojo

        24.5.06 16:40

        

        varbūt man drusciņ būs žēl tos, kuri dabūs mainīt manu pīli (naktspodiņu), mazgāt manas vecās miesas un grozīt un pienest ūdeni un paciest kaprīzes.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• aizliegts_v

  25.5.06 10:54

  

  Nu zini, par šito tēmu varbūt nevajag, tā jau var depresijā iedzīt.

  • Atbildēt