Kurvjzieža kontemplācijas

Par mīlestību, par dievišķo...

krii

6.2.06 15:55

Tajos brīžos, kad esmu domājusi par to, kāpēc gan es neesmu reliģioza, ne drusciņas, ne grama, esmu sapratusi, ka vaina nav prātā. Mans prāts spētu vienlīdz viegli pieņemt gan Dieva esamību, gan neesamību. Problēma slēpjas, nē, drīzāk - atklājas nepieciešamībā Viņu mīlēt. Jo mīlestība ir visjutekliskākā un ķermeniskākā no sajūtām, sajaukt to ar kādu prāta dzemdinātu ekstātisku jūsmu ir absurdi. Mīlestība lokalizējas kaut kur virs saules pinuma, tūlīt aiz krūšu muskuļiem, tā var uzbangot līdz kaklam un aizspiest balseni jaudīgā maiguma vilnī. Šai sajūtai noteikti ir kas kopīgs ar vēlmi izrādīt rūpes un sagādāt prieku. Tā aktualizē spēju saskatīt otrā trauslu un neaizsargātu būtni, vienalga, vai šis otrs ir bērns, vīrietis, māte, draudzene, suns vai burunduks. Bet nestāstiet man, ka var mīlēt kaut ko tādu, ko nevar piekļaut pie krūtīm un kam nevar iesnu reizē uzvārīt tēju! Tā nav nekāda mīlestība, vienalga, vai jūsmas objekts ir kāds omnipotests pirmsākums, cēloņu cēlonis vai Enrike Iglesiass, kurš smaida no tīņu žurnāla vāka...

• 19 raksta
• ir doma

• shelly

  6.2.06 15:56

  

  Amen!
  Tāpēc es neticu, ka var, kā daži intelektuāļi un pravieši apgalvo "mīlēt visu cilvēci". Es nevaru apskaut visu cilvēci, tāpēc labāk koncentrējos uz atsevišķiem cilvēkiem.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • divi_g

    6.2.06 15:58

    

    Nez, ienīst visu cilvēki var?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      6.2.06 16:02

      

      Man liekas, ka vispār just ļoti konkrētas jūtas pret kaut ko, ko nav iespējams konkrēti priekšstatīt, ir absurdi.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • krii

    6.2.06 16:01

    

    Vai ne? Var, protams, pieņemt, ka analogu maigumu, kādu tu izjūti pret sev mīļu būtni, varētu raisīt arī jebkura cita būtne. Bet tikmēr, kamēr tu neesi konkrēti aci pret aci uz šo būtni lūkojies gatavībā mainīt pamperus, ja būtu tāda nepieciešamība, tad sūds vien tas ir, nevis mīlestība.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • dzeina

      6.2.06 16:02

      

      yap.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • kbrgs_

      6.2.06 16:11

      

      bet ir tik daudzi garīgi un religīozi cilvēki, kuri mīl dievu jebkurā viņa izpausmē, nekad viņu neredzēdami, bet sajuzdami ar kādu sesto prātu, nevis aptaustīdami. vai viņi domā, ka tas, ko viņi izjūt, tāds sūds vien ir?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        6.2.06 16:16

        

        Es nezinu, ko viņi jūt. Tikai zinu, ka tas nav tas, ko es saucu par mīlestību.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • kbrgs_

          6.2.06 16:20

          

          nu tad jau problēma ir definīcijā; un vēlreiz aplauzos, saprazdama, ka salīdzināt dažādas pieredzes ir galīgi neauglīgi:)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

• wowow

  6.2.06 16:02

  

  Nuja

  • Atbildēt

• juris_tilts

  6.2.06 16:04

  

  "Bet nestāstiet man, ka var mīlēt kaut ko tādu, ko nevar piekļaut pie krūtīm un kam nevar iesnu reizē uzvārīt tēju"
  
  nu labi!

  • Atbildēt

• omeega

  6.2.06 16:19

  Man šķiet, ka drīzāk ir nepieciešams D-vu cienīt. Vismaz tā es interpretēju terminu 'dievbijība'.
  Bet tas laikam neattiecas uz reliģiozitāti, vairāk uz attiecībām ar D-vu. Reliģijas vispār ir atsevišķs jautājums- tur lielākoties ir iesaistīts pārāk daudz cilvēku un tādā garā. Teiksim tā: pieņemot, ka reliģija ir opijs tautai, dīleris ir jāizvēlas rūpīgi.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • petrovichs

    6.2.06 16:30

    

    Tjipa - Dievam es ticu, bet mani kaitina viņa fanu klubs ;-)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • omeega

      6.2.06 20:37

      Tuvu tam :-)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• Ir jau veel knifs -

  unpy

  6.2.06 17:38

  vai dievam(-iem) maz vajadziiga taa slavenaa miilestiiba? Bagaatiigi upuri, bijiiba, ticiiba...tas viss OK. Aber Miilestiiba...nu nezinu gan.

  • Atbildēt

• fanija

  6.2.06 17:46

  Bet dzimteni?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • omeega

    6.2.06 20:42

    Kas ir dzimtene? Valsts, zeme, cilvēki, kas cits? Šis jautājums man, kā cilvēkam, kurš dzimis un audzis divās dažādās valstīs: PSRS (LPSR teritorijā) un Latvijas Republikā, pie tam dažādus savas dzīves posmus esmu pavadījis dažādos šīs teritorijas nostūros, pilnīgi atšķirīgā sabiedrībā, mazliet mulsina.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • fanija

      6.2.06 21:08

      Un kas tā ir Tev?
      Tikai sajūtās var saprast tās robežu, lai vai kur esi dzimis un audzis. Definīcijas un ceļveži to nepateiks.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • omeega

        7.2.06 10:48

        Nu es jau saku, ka man šis jautājums nav īsti skaidrs. Iespējams, cilvēks to var izvēlēties (un iespējams, kādā brīdī man gribēsies to darīt).

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• lavendera

  7.2.06 10:39

  

  Var.
  Bet, protams, tā ir ezoteriska pieredze, ne ar prātu izskaitļota, ka, lūk, tas droši vien ir labais, tāpēc šamais jāmīl.

  • Atbildēt