Man ļoti negribējās to atzīt, bet brīdī, kad sapnis ir piepildījies, es alkstu dalīties savos naivajos sajūsmas spiedzienos.
Un, jā, man mazliet sāp sīkās nevērības.
Es tapšu pašpietiekamāka gads no gada...
Un, jā, man mazliet sāp sīkās nevērības.
Es tapšu pašpietiekamāka gads no gada...
/ Ī-ā balsī/
Katrā ziņā esmu pateicīga tiem dažiem, kuriem biju aizrakstījusi personisku uzaicinājumu un kuri vismaz vīžoja atbildēt "paldies par ielūgumu, varbūt būšu, varbūt nē". Taču tie, kuri pat neatbildēja, - ja viņi neatnāks, tad viņi ir iedūruši desmit zobenus manas sirds kreisajā vārstulī, un tur nekādas piedošanas nebūs, es viņiem esmu vienkārši mirusi un palikšu tāda līdz Otrajai Kristus atnākšanai.
Es nezinu kur jāiet, bet nobijos un aiziešu, ja straume mani pēkšņi nesašķaidīs pret klinti!