Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.9.21 09:05

Man ļoti negribējās to atzīt, bet brīdī, kad sapnis ir piepildījies, es alkstu dalīties savos naivajos sajūsmas spiedzienos.
Un, jā, man mazliet sāp sīkās nevērības.

Es tapšu pašpietiekamāka gads no gada...

• 15 raksta
• ir doma

• shelly

  21.9.21 11:04

  

  

  Viss taču vēl priekšā, ne?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    21.9.21 12:21

    

    es ceru.
    
    Katrā ziņā esmu pateicīga tiem dažiem, kuriem biju aizrakstījusi personisku uzaicinājumu un kuri vismaz vīžoja atbildēt "paldies par ielūgumu, varbūt būšu, varbūt nē". Taču tie, kuri pat neatbildēja, - ja viņi neatnāks, tad viņi ir iedūruši desmit zobenus manas sirds kreisajā vārstulī, un tur nekādas piedošanas nebūs, es viņiem esmu vienkārši mirusi un palikšu tāda līdz Otrajai Kristus atnākšanai.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • neraate

      21.9.21 12:23

      

      Omg
      
      Es nezinu kur jāiet, bet nobijos un aiziešu, ja straume mani pēkšņi nesašķaidīs pret klinti!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • kihelkonna

      21.9.21 12:39

      

      ā, es varētu aiziet, ja man darītu zināmu!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • shelly

      21.9.21 15:53

      

      Pai pai!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais