Kurvjzieža kontemplācijas

krii

15.1.20 15:36

Janvāra tumsa ir koncentrētāka un cietāka nekā decembra tumsa.
Decembra tumsa vēl ir maiga un difūza, tā pamazām kļūst viskozāka, bet tas notiek, priecīgi viļņojoties pār svētku ugunīm.
Janvāra melnums ir kristalizējies un sastindzis.
Tas guļ man pārbiris pāri putekļainu akmeņogļu un asšķautņaina obsidiāna lausku kārtām. Tikai pašās maliņās tas atkusis un atmiekšķējies, kļuvis noplēšams sīksīkām piķa strēmelītēm:
pa minūtei no rītiem;
pa pusotrai minūtei vakaros.
Vai otrādi.
Tā mēs lēnītēm plēšam nost mazus tumsas knipucīšus, zem kuriem paliek melnas kreveles, un zem tām - melni venozo asiņu recekļi.
Nav gadā baisāka laika par ziemas otro pusi.

• 8 raksta
• ir doma

• usne

  15.1.20 16:33

  

  jā!

  • Atbildēt

• tvarj

  15.1.20 17:01

  

  :D
  ar katru gadu tev tie apraksti kļūst aizvien "šausminošāki"
  bet es jūtu līdzi, tiešām. man kko līdzīgu gribas sacerēt vasarā.

  • Atbildēt

• glam_our

  15.1.20 21:16

  

  Piekrītu, man baisākais ir februāris un garākais ir marts.

  • Atbildēt

• rasbainieks

  16.1.20 03:33

  

  lasu šo mūsu tripa divdesmit piektajā (kā arī pēdējā, izbraukšanas) dienā un a) aprakstītais liekas kaut kas tāls un svešs, un b) gribas stāties kalna galā un saukt pār visu novadu “brauciet latvji siltajās zemēs, ņemiet brīvu janvāri!”

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.1.20 12:32

    

    Ir mēģināts. Pēc tam ir vēl grūtāk adaptēties, uzreiz klāt ja ne klīniskas, tad subklīniskas depresijas simptomi.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• ulvs

  16.1.20 10:09

  

  Emocionāli man ir otrādi - novembris un decembris nospiež spēcīgāk, ja salīdzina ar gada 1. puses pirmajiem mēnešiem.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.1.20 12:31

    

    Zinu, ka daudziem tā ir. Identificēties nespēju.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• missalise

  17.1.20 16:31

  

  Pilnībā Tev piekrītu.

  • Atbildēt