Kurvjzieža kontemplācijas -

15.1.20 15:36

Janvāra tumsa ir koncentrētāka un cietāka nekā decembra tumsa.
Decembra tumsa vēl ir maiga un difūza, tā pamazām kļūst viskozāka, bet tas notiek, priecīgi viļņojoties pār svētku ugunīm.
Janvāra melnums ir kristalizējies un sastindzis.
Tas guļ man pārbiris pāri putekļainu akmeņogļu un asšķautņaina obsidiāna lausku kārtām. Tikai pašās maliņās tas atkusis un atmiekšķējies, kļuvis noplēšams sīksīkām piķa strēmelītēm:
pa minūtei no rītiem;
pa pusotrai minūtei vakaros.
Vai otrādi.
Tā mēs lēnītēm plēšam nost mazus tumsas knipucīšus, zem kuriem paliek melnas kreveles, un zem tām - melni venozo asiņu recekļi.
Nav gadā baisāka laika par ziemas otro pusi.

rasbainieks
16.1.20 03:33

lasu šo mūsu tripa divdesmit piektajā (kā arī pēdējā, izbraukšanas) dienā un a) aprakstītais liekas kaut kas tāls un svešs, un b) gribas stāties kalna galā un saukt pār visu novadu “brauciet latvji siltajās zemēs, ņemiet brīvu janvāri!”
- Atbildēt
- Diskusija
- krii
  16.1.20 12:32
  
  Ir mēģināts. Pēc tam ir vēl grūtāk adaptēties, uzreiz klāt ja ne klīniskas, tad subklīniskas depresijas simptomi.
  - Atbildēt
  - Iepriekšējais

Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

View