Kurvjzieža kontemplācijas

Pasaule kā skatuve, uz kuras gadu tūkstošiem izrāda vienu un to pašu drāmu...

Krāšņais Kurvjziedis

Pasaule kā skatuve, uz kuras gadu tūkstošiem izrāda vienu un to pašu drāmu...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
... vispirms tu esi jauns, un ļoti labi saproti, ka viss jāmaina un tu ļoti labi zini, kas tieši ir jādara, un zini, ka to nedarīs stagnējošie, pastulbie vecūkšņi, un tad tu esi vairs ne gluži tik jauns un diezgan labi saproti, kāpēc nesanāk tā, kā tev šķita pareizi, un ka vispār ir Nianses, un tad tu nepavisam vairs neesi jauns, un kāds mirdzošām acīm un revolūcijas liesmu azotē tev stāsta, ka jaunu pasauli sev cels, kur valdīs taisnība un darbs, un tu pie sevis domā - bļa, kur es šito hujņu jau simtreiz esmu dzirdējis, un, jā, tobrīd jau tu esi stagnējošais, pastulbais vecūksnis, un aiz tevis rindā iestājušies to jauno spīdacaino revolucionāru mazlietiņ vecākie koriši, tie, kuri jau sākuši domāt par Niansēm.
  • Vai ne!
  • Ahā!
  • :)
  • Fakts!
  • Tā liekās, ka gadu tūkstošiem, bet tikai balstoties uz pēdējiem pārsimts, varbūt pat tūkstots, bet ne ļoti vairāk gadiem, mūsu kultūrsfērā. Man ir radušās aizdomas, ka šī izrāde pirms tam ir bijusi citādi ievirzīta.
  • tā nolemjam un noguļamies uz auss.
    es cepumus riju pie tv, apejot šīs psihodrāmas
  • Un tomēr nav tā, ka nekas nekad nemainītos, tie jaunie spīžacainie mēdz kaut ko panākt, dažreiz pat uz labu.
  • Jāāā! Bet pamazām tomēr kaut kas notiek. Esmu redzējusi, kā īstenojas mazliet kaut kas no tā, ko esmu bīdījusi, būdama jauna un spīdīgām acīm :)
Powered by Sviesta Ciba