Vakarvakar, nākot mājās no "Ezīša", satiku pavisam īstu, dzīvu ezīti. Viņš skraidīja pa Kalna ielu, gar Ivana kapu sētu, neparasti ātri tik īskājainam radījumam. Sākumā es pat nodomāju, ka tas ir kaķēns vai liela žurka.
Eži istenībā skrien kā stirnas. Un ir visai proporcionāli kāju garuma ziņā. Tikai viņus medz attelot lēnigus un īskājainus. Un ar adatās iedurtu ābolu.
Maskavas dārzā (tas lielais parks blakus tramvaja sliedēm) pirms pāris gadiem dzīvoja ezis un Rēznas/Lubānas ielas stūrī vienā zaļā pagalmā. Varbūt tas pats ezis vai tā eža radinieks. Šodien gāju garām Maskačkas Ezītim, interesē, kā tur ir iekšā un kādi bārmeņi? Ir kaut kas savādāks kā Centra ežos?
Man liekas, ka Maskačkas ežu populācija pārsniedz vienas kodolģimenītes apmērus. Mēs ar Ričmondu esam vairākkārt satikuši pa ezim gan Klusajā dārzā, gan Maskavas, un pagājušovasar viens bija pat pie manām mājām - t.i., Avotos, Ģertrūdes un Avotu stūrī.
O, pats Eža lielskungs! :) Mums arī, mums arī bija ezīši šovakar! Man bija viens turboezis, kurš nesās pa bērnudārza rotaļlaukumu aiz žoga ievērojamā ātrumā. Man bija baltvēdera ezjs. Un tad Līziņai, kamēr viņa aizgāja līdz Čierim, trāpījās divi eži, līdz ar to tā saucamais divežu vakars.
Šodien gāju garām Maskačkas Ezītim, interesē, kā tur ir iekšā un kādi bārmeņi? Ir kaut kas savādāks kā Centra ežos?
Mums arī, mums arī bija ezīši šovakar! Man bija viens turboezis, kurš nesās pa bērnudārza rotaļlaukumu aiz žoga ievērojamā ātrumā. Man bija baltvēdera ezjs.
Un tad Līziņai, kamēr viņa aizgāja līdz Čierim, trāpījās divi eži, līdz ar to tā saucamais divežu vakars.