Vakarvakar, nākot mājās no "Ezīša", satiku pavisam īstu, dzīvu ezīti. Viņš skraidīja pa Kalna ielu, gar Ivana kapu sētu, neparasti ātri tik īskājainam radījumam. Sākumā es pat nodomāju, ka tas ir kaķēns vai liela žurka.
- laraEži istenībā skrien kā stirnas. Un ir visai proporcionāli kāju garuma ziņā. Tikai viņus medz attelot lēnigus un īskājainus. Un ar adatās iedurtu ābolu.
- kriiĀbola šim noteikti nebija! :)