Ķīpsalā svētdien nopirku precīzi vienu grāmatu (pret kuru lemurs man savulaik iedvesa kvēlošu iekāri) un auskarus pūcīšu formā.
Tā mēs, žagatas, darām.
Lūk, un nu jau divreiz esmu gandrīz pazaudējusi vienu no pūcītēm, pat nezinu, vai vienu un to pašu.
Šodien tas notika, kad, no pusdienām atgriežoties, piemiedzu ar ausi pretimnākošajam Šuvajevam. Labi, ka blakus man soļoja uzticamais draugs shelly, kura ieraudzīja pūcīti asfalta džungļos, peļķes krastā.
Nospriedu, ka pūcītes uztver aptumsumus manā prātā, un, kā jau pienākas, mijkrēslim iestājoties, paceļas spārnos un aizlido.
Citās ziņās - kaut kur aiz lietus droši vien nāk pavasaris. Kad es to sapratīšu, gribēšu tulpes un mimozas, būšu iemīlējusies un poētiski skumja.
Tā mēs, žagatas, darām.
Lūk, un nu jau divreiz esmu gandrīz pazaudējusi vienu no pūcītēm, pat nezinu, vai vienu un to pašu.
Šodien tas notika, kad, no pusdienām atgriežoties, piemiedzu ar ausi pretimnākošajam Šuvajevam. Labi, ka blakus man soļoja uzticamais draugs shelly, kura ieraudzīja pūcīti asfalta džungļos, peļķes krastā.
Nospriedu, ka pūcītes uztver aptumsumus manā prātā, un, kā jau pienākas, mijkrēslim iestājoties, paceļas spārnos un aizlido.
Citās ziņās - kaut kur aiz lietus droši vien nāk pavasaris. Kad es to sapratīšu, gribēšu tulpes un mimozas, būšu iemīlējusies un poētiski skumja.
Un kā man patīk jebkuri tavi apraksti par laika apstākļiem vai gadalaikiem, vai mēnešiem... "Iemīlējusies un poētiski skumja." Nu krāšņi!
Tā teikt, pavasaris poētiski slāj uz mūsu pusi.
Ja ne citādi - pēc diviem...