Kurvjzieža kontemplācijas

Komentāri

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ķīpsalā svētdien nopirku precīzi vienu grāmatu (pret kuru [info]lemurs man savulaik iedvesa kvēlošu iekāri) un auskarus pūcīšu formā.
Tā mēs, žagatas, darām.

Lūk, un nu jau divreiz esmu gandrīz pazaudējusi vienu no pūcītēm, pat nezinu, vai vienu un to pašu.

Šodien tas notika, kad, no pusdienām atgriežoties, piemiedzu ar ausi pretimnākošajam Šuvajevam. Labi, ka blakus man soļoja uzticamais draugs [info]shelly, kura ieraudzīja pūcīti asfalta džungļos, peļķes krastā.

Nospriedu, ka pūcītes uztver aptumsumus manā prātā, un, kā jau pienākas, mijkrēslim iestājoties, paceļas spārnos un aizlido.

Citās ziņās - kaut kur aiz lietus droši vien nāk pavasaris. Kad es to sapratīšu, gribēšu tulpes un mimozas, būšu iemīlējusies un poētiski skumja.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Powered by Sviesta Ciba