![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Atcerieties, mīlīši, ka, lietot formulējumu "iepriekšējā balsošana" Saeimas vēlēšanu gadījumā ir antikonstitucionāli. Satversmes 11. pants skan: " Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā." Un viss. Nekādas iespējas par kārtējo Saeimu (ārkārtas Saeimas vēlēšanas reglamentē citi panti) balsot oktobra trešdienās, ceturtdienās un piektdienās Satversmes tēvi mums nav paredzējuši.
Pašreizējā iespēja mūsu valsts pamatlikumu apiet, "nododot balsi glabāšanā" (un tikai tā to drīkst dēvēt, tā ir tikpat viltīga formula kā "aizņemties šņabja pudeli pret ķīlas naudu" nakts veikalā-bārā) tika izdomāta lielā mērā pateicoties ortodoksālo ebreju un septītās dienas adventistu spiedienam, kuriem reliģiskā pārliecība liedz sestdienās balsot.
Labs jurists gan varētu pierādīt, ka šī iespēja ietver riskus - piem., ja trešdien balsi glabāšanā nodod cilvēks, kurš līdz sestdienai nenodzīvo, viņa balsojums netiek atsaukts, un vienīgajā faktiski īstajā balsošanas dienā tiek pieskaitīta miruša cilvēka balss. Maz ticams, ka tādu varētu būt daudz, tomēr princips šajā gadījumā ievērots netiek.
Pašreizējā iespēja mūsu valsts pamatlikumu apiet, "nododot balsi glabāšanā" (un tikai tā to drīkst dēvēt, tā ir tikpat viltīga formula kā "aizņemties šņabja pudeli pret ķīlas naudu" nakts veikalā-bārā) tika izdomāta lielā mērā pateicoties ortodoksālo ebreju un septītās dienas adventistu spiedienam, kuriem reliģiskā pārliecība liedz sestdienās balsot.
Labs jurists gan varētu pierādīt, ka šī iespēja ietver riskus - piem., ja trešdien balsi glabāšanā nodod cilvēks, kurš līdz sestdienai nenodzīvo, viņa balsojums netiek atsaukts, un vienīgajā faktiski īstajā balsošanas dienā tiek pieskaitīta miruša cilvēka balss. Maz ticams, ka tādu varētu būt daudz, tomēr princips šajā gadījumā ievērots netiek.
Sestdiena par vienīgo vēlēšanu dienu ir padarīta tikai biš vairāk kā pirms 20 gadiem.Pirms tam bija 'Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās.'
Un 11. pantu revidēt nav ļoti grūti, tik, ka vajag 3 sēdes, kurās katrā piedalās vismaz 67 deputāti un vismaz 2/3 no klātesošajiem piekrīt grozījumiem. Tāda procedūra ir vēl šim un tam - katrā gadījumā referendums tāpēc vien nav jārīko.
(es vakar nodevu glabaasanaa, sodien dziiva)
( es ar vakar)
Jo nu.. šāda balsošanas vietu ierīkošana, ņemot vērā kā tika organizēta cilvēku plūsma, nozīmē, ka tīri nejauši nācās ieraudzīt, par ko balsoja daži pazīstamie....
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat
Un tas pats arī ar ārzemju pasta balsošanu?
Tas gan tā kā dīvaini...
Protams, pastāv iespēja par bezvēsts pazudušajiem - bet tie tiešām būtu atsevišķi gadījumi (ne daži simti), un ja tiešām nobalsojuši iecirknī, kur 1 balss izšķir visa apgabala rezultātus, tad teorētiski varētu mēģināt atkārtot vēlēšanas ar tiem, kas atrodami konkrētā iecirkņa sarakstā -pie tik specifiska un ekstrēma gadījuma tiesa uzražotu instrukcijas ārkārtas gadījuma risināšanai.
Saeimas vēlēšanās nav vēlētāju piesaistes konkrētam iecirknim, līdz ar to pat teorētiski nevar būt atkārtotu vēlēšanu vienā izolētā iecirknī.
Tiesa gan - nav arī Tevis piesauktās problēmas, jo šī paša iemesla dēļ Saeimas vēlēšanās nav viena iecirkņa, kura balsis izšķir apgabala likteni - tādi var būt tikai pašvaldību vēlēšanās, kurās oficiāli drīkst balsot (un pēc balsojuma mirt) visas trīs iepriekšējā balsojuma dienas.
Sarēķināt, vai konkrētajā iecirknī ir kāda 1 balss, kuras neesamība mainītu visa apgabala mandātu sadalījumu nav grūti. Šajās vēlēšanās neviena tāda iecirkņa nebija, tur ļoti jāsakrīt apstākļiem - t.i. gadījums ir TIK rets, ka speciāli to regulēt nav vērts, ja nu tiešām vajadzēs, tiesa ad-hoc risinājumu var uztaisīt.
Cits, ka vienkāršāk droši vien ir noteikt iepriekšējo, trešdienā sākošos nobalsošanu pirms oktobra pēdējās sestdienas, un atrunāt, ka balss skaitās arī, ja paspēji nomirt pirms galējās skaitīšanas, ka tik balsi nodevi.
To var uzlabot PMLP uzliekot par pienākumu īpašā tempā reģistrēt visas ienākošās miršanas apliecības, tai skaitā vēlēšanu dienā.
Tāpat viņi vēlēšanu dienā strādāja vēlētāju apliecības dalīt.
Bet ja nopietni - pārceļot pienākumu no tuviniekiem uz ārstniecības personu (vai reabilitācijas iestādi vai tiesnesi).
Šobrīd tuviniekiem uzlikts kurjera pienākums miršanas apliecību, ko izsniedz augstākminētie, realizējot Valsts funkciju, aizstiept uz dzimtsarakstiem, kas to ienesīs PMLP turētajā reģistrā.
Tik pat labi augstākminētie varētu ierakstus PMLP veikt paši brīdī, kad raksta miršanas apliecību vai 12h laikā pēc tam.
Ok, var modelēt ideālo pasauli, un paldies, ka to dari, bet, manuprāt, jēdzīgākas, t.i., daudz mazāk līdzekļietilpīgas un nesalīdzināmi drošākas iespējas paver atteikšanās no idiotiskā formulējuma "balss nodošana glabāšanā".
Piedevām, tev nav īsta priekšstata par šādas čekošanas apjomu darba stundās un attiecīgi - izmaksām.
Resp., šis risinājums nav īsti apspriežams. Ja gribam saknē novērst pašu iespēju, ka vēlēšanu dienā tiek pieskaitīta miruša vēlētāja balss, tad jāmaina formulējums un jālegalizē iepriekšēja nobalsošana - resp., jāmaina Satversme.
Problēma arī absolūti nav ierēdņu (kas pilda procedūras) slinkumā. Problēma ir kopējā procesa arhitektūrā. Kura pilnvērtīga analīze un pārveidošana arī prasa zināšanas un nebūt ne lētas prasmes. Šī vienkārši varētu nebūt prioritāte.
Tomēr, formālā 'tagad pārbaudam, vai šis joprojām ir iedzīvāju reģistrā ' soļa iztrūkums izskatās ārkārtīgi dīvains, ņemot vērā. cik daudz citās procedūrās šis solis tomēr tiek iekļauts.
Protams, šī nav prioritāte, jo praktiski nav iespējams, ka mirušo vēlētāju skaits varētu būt tik liels, lai ietekmētu balsu sadalījumu starp partijām kaut vienā apgabalā.