Kurvjzieža kontemplācijas

Vēl par vēlēšanām

Krāšņais Kurvjziedis

Vēl par vēlēšanām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Atcerieties, mīlīši, ka, lietot formulējumu "iepriekšējā balsošana" Saeimas vēlēšanu gadījumā ir antikonstitucionāli. Satversmes 11. pants skan: " Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā." Un viss. Nekādas iespējas par kārtējo Saeimu (ārkārtas Saeimas vēlēšanas reglamentē citi panti) balsot oktobra trešdienās, ceturtdienās un piektdienās Satversmes tēvi mums nav paredzējuši.

Pašreizējā iespēja mūsu valsts pamatlikumu apiet, "nododot balsi glabāšanā" (un tikai tā to drīkst dēvēt, tā ir tikpat viltīga formula kā "aizņemties šņabja pudeli pret ķīlas naudu" nakts veikalā-bārā) tika izdomāta lielā mērā pateicoties ortodoksālo ebreju un septītās dienas adventistu spiedienam, kuriem reliģiskā pārliecība liedz sestdienās balsot.

Labs jurists gan varētu pierādīt, ka šī iespēja ietver riskus - piem., ja trešdien balsi glabāšanā nodod cilvēks, kurš līdz sestdienai nenodzīvo, viņa balsojums netiek atsaukts, un vienīgajā faktiski īstajā balsošanas dienā tiek pieskaitīta miruša cilvēka balss. Maz ticams, ka tādu varētu būt daudz, tomēr princips šajā gadījumā ievērots netiek.
  • Nu, nepadomāja Satversmes tēvi par to, ka sestdiena varētu pēc gadiem X kļūt par darbadienu un ka balsstiesīgie tik savairosies. Varbūt preambulu vietā labāk revidēt šo pantu?
    • Man jau arī tā šķiet, bet neesmu konstitucionālo tiesību speciāliste.
    • Tam ar Satversmes tēviem ir tikai mazliet vairāk kopīgā, kā 'bet Satversme neatļauj viendziuma laulības'.

      Sestdiena par vienīgo vēlēšanu dienu ir padarīta tikai biš vairāk kā pirms 20 gadiem.Pirms tam bija 'Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās.'

      Un 11. pantu revidēt nav ļoti grūti, tik, ka vajag 3 sēdes, kurās katrā piedalās vismaz 67 deputāti un vismaz 2/3 no klātesošajiem piekrīt grozījumiem. Tāda procedūra ir vēl šim un tam - katrā gadījumā referendums tāpēc vien nav jārīko.
  • Varens skatpunkts.
  • Paldies, interesanti
    (es vakar nodevu glabaasanaa, sodien dziiva)
  • man gan tā glabāšana ļoti patīk, mazmiestā ļoti ērti, ieskrēji pēc darba vakarā, un gatavs. bet šodien miljons darīšanu pa Rīgu, ceru, ka līdz tiem 20:00 paspēšu atgriezties un novēlēt
  • Ne par balss nodošanu, bet citu lietu - pamanīju, ka iecirknī vēlētāju personas kodi netiek aizsegti, katrs nākošais teorētiski var izlasīt iepriekšējos. Zinu, ka sviests, bet jāliek virsū papīrs vai kā citādi jāaizsedz, pretējā gadījumā 100 punkti, ka kāds pasūdzēsies par datu aizsardzības normu neievērošanu.
    • Paldies, pabrīdināsim.
    • Bija kāds iemesls, kāpēc šajās vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām un arī pašvaldību vēlēšanām, bija tik uzkrītoši aizmirsta gan datu aizklāšana, gan vēlētāju privātuma nodrošināšana? Šoreiz semināros iecirkņu vadītājiem nebija uzsvērts, vai vienkārši GDPR-tūlīt-būs damokla zobenam vairs nekarājoties daži pārstājuši par to domāt?


      Jo nu.. šāda balsošanas vietu ierīkošana, ņemot vērā kā tika organizēta cilvēku plūsma, nozīmē, ka tīri nejauši nācās ieraudzīt, par ko balsoja daži pazīstamie....

      https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-no-vef-kulturas-pils-veletaji-no-jaunas-saeimas-gaida-izmainas.a294958/ ja attēls pārstāj strādāt. Rīga, 109 iecirknis (108 gan jau nebija labāk, un no 108 ir redzams ko balso 109). Veiksmīgi vēl, ka citās LSM fotogrāfijās gluži nav redzams, par ko balso nofotografētie balsotāji. No otras puses, tik šodien sapratu, ka pareizi, parasti taču tās balsošanas vietas tomēr ir krietni aizklātākas.


  • Paga, gribi teikt, ka pirms vēlēšanu dienas beigās iepriekš glabāšanā nodotās balsis pievieno pie pārējām, netiek pārbaudīts, vai persona joprojām ir iedzīvotāju reģistrā? O_O
    Un tas pats arī ar ārzemju pasta balsošanu?

    Tas gan tā kā dīvaini...


    Protams, pastāv iespēja par bezvēsts pazudušajiem - bet tie tiešām būtu atsevišķi gadījumi (ne daži simti), un ja tiešām nobalsojuši iecirknī, kur 1 balss izšķir visa apgabala rezultātus, tad teorētiski varētu mēģināt atkārtot vēlēšanas ar tiem, kas atrodami konkrētā iecirkņa sarakstā -pie tik specifiska un ekstrēma gadījuma tiesa uzražotu instrukcijas ārkārtas gadījuma risināšanai.
    • Ja būtu jārīko šāda pārbaude (pie kam diezgan bezjēdzīga, jo dati par nāvi neparādās reģistrā nāves mirklī, bet gan vismaz dažas darbadienas vēlāk, tātad gandrīz 100% skaidrs, ka pēc vēlēšanu sestdienas), tad nespēju pat iedomāties, kad šajos iecirkņos sāktos balsu skaitīšana.

      Saeimas vēlēšanās nav vēlētāju piesaistes konkrētam iecirknim, līdz ar to pat teorētiski nevar būt atkārtotu vēlēšanu vienā izolētā iecirknī.
      Tiesa gan - nav arī Tevis piesauktās problēmas, jo šī paša iemesla dēļ Saeimas vēlēšanās nav viena iecirkņa, kura balsis izšķir apgabala likteni - tādi var būt tikai pašvaldību vēlēšanās, kurās oficiāli drīkst balsot (un pēc balsojuma mirt) visas trīs iepriekšējā balsojuma dienas.
      • Pirms nobalsošanas piesaistes nav, bet pēc nobalsošanas (vai nodošanas glabāšanā) ir nobalsojušo saraksts ar personas kodiem un parakstiem. Tāpat katrā iecirknī balsis skaita atsevišķi, un katra iecirkņa balsu skaits ir pieejams CVK lapā.

        Sarēķināt, vai konkrētajā iecirknī ir kāda 1 balss, kuras neesamība mainītu visa apgabala mandātu sadalījumu nav grūti. Šajās vēlēšanās neviena tāda iecirkņa nebija, tur ļoti jāsakrīt apstākļiem - t.i. gadījums ir TIK rets, ka speciāli to regulēt nav vērts, ja nu tiešām vajadzēs, tiesa ad-hoc risinājumu var uztaisīt.

        Cits, ka vienkāršāk droši vien ir noteikt iepriekšējo, trešdienā sākošos nobalsošanu pirms oktobra pēdējās sestdienas, un atrunāt, ka balss skaitās arī, ja paspēji nomirt pirms galējās skaitīšanas, ka tik balsi nodevi.

    • Mazliet vairāk par IeR datu uzticamību un to noderību, lai čekotu nāves pēdējo divu diennakšu laikā :) https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-iedzivotaju-registra-atrodams-1898.gada-dzimis-nepilsonis-14158486
      • āāā nekam nevar ticēt! Datu validēšana valsts iestādēm ir atsevišķa problēma, bet 'viņiem ir šādas tādas ekstrēmas problēmiņas' nav īsti iemesls neveikt tos čekus, ko iespējams veikt.

        To var uzlabot PMLP uzliekot par pienākumu īpašā tempā reģistrēt visas ienākošās miršanas apliecības, tai skaitā vēlēšanu dienā.

        Tāpat viņi vēlēšanu dienā strādāja vēlētāju apliecības dalīt.
        • Un kā Tu uzliksi par pienākumu mirušo tuviniekiem ekstrēmā tempā reģistrēt viņu nāvi?:)
          • Varētu domāt, ka tagad likumā nav noteikts termiņš.

            Bet ja nopietni - pārceļot pienākumu no tuviniekiem uz ārstniecības personu (vai reabilitācijas iestādi vai tiesnesi).

            Šobrīd tuviniekiem uzlikts kurjera pienākums miršanas apliecību, ko izsniedz augstākminētie, realizējot Valsts funkciju, aizstiept uz dzimtsarakstiem, kas to ienesīs PMLP turētajā reģistrā.
            Tik pat labi augstākminētie varētu ierakstus PMLP veikt paši brīdī, kad raksta miršanas apliecību vai 12h laikā pēc tam.

            • Runa ir par nāves faktu 72 h periodā pirms vēlēšanām.

              Ok, var modelēt ideālo pasauli, un paldies, ka to dari, bet, manuprāt, jēdzīgākas, t.i., daudz mazāk līdzekļietilpīgas un nesalīdzināmi drošākas iespējas paver atteikšanās no idiotiskā formulējuma "balss nodošana glabāšanā".
        • T.i., problēma ar IeR datu precīzumu šajā gadījumā nav Briesmīgais Ierēdņu Slinkums, lai cik mums nebūtu grūti tam noticēt.

          Piedevām, tev nav īsta priekšstata par šādas čekošanas apjomu darba stundās un attiecīgi - izmaksām.

          Resp., šis risinājums nav īsti apspriežams. Ja gribam saknē novērst pašu iespēju, ka vēlēšanu dienā tiek pieskaitīta miruša vēlētāja balss, tad jāmaina formulējums un jālegalizē iepriekšēja nobalsošana - resp., jāmaina Satversme.
          • Vispār, tā nākas, ka man tiešām ir priekšstats par apjomu, pieņemot, ka pēdējos ~10 gados nekas radikāli nav mainījies. Bet tai pašā laikā es arī saprotu, ka šie robežgadījumi nenozīmē, ka dati kopumā ir neuzticami un nelietojami.

            Problēma arī absolūti nav ierēdņu (kas pilda procedūras) slinkumā. Problēma ir kopējā procesa arhitektūrā. Kura pilnvērtīga analīze un pārveidošana arī prasa zināšanas un nebūt ne lētas prasmes. Šī vienkārši varētu nebūt prioritāte.

            Tomēr, formālā 'tagad pārbaudam, vai šis joprojām ir iedzīvāju reģistrā ' soļa iztrūkums izskatās ārkārtīgi dīvains, ņemot vērā. cik daudz citās procedūrās šis solis tomēr tiek iekļauts.


            • Te ir runa ne tik daudz par pārbaudi "kas ir reģistrā", bet par pārbaudi, "izmaiņas reģistrā pēdējo 72 h laikā" - jūti atšķirību? Ir nepieciešami pavisam citi apstākļi (vai ļoti liels resursu ieguldījums), lai šīs pārbaudes rezultāti tiešām būtu droši. Pie zaudējumiem būtu jāpieskaita ievērojama kavēšanās balsu skaitīšanā un rezultātu izsludināšanā.

              Protams, šī nav prioritāte, jo praktiski nav iespējams, ka mirušo vēlētāju skaits varētu būt tik liels, lai ietekmētu balsu sadalījumu starp partijām kaut vienā apgabalā.

              • Šoreiz ir tādas interesantas vēlēšanas, ka tīri teorētiski Rīgas/ārzemju mandātu sadalījumu starp partijām tas varbūt arī varēja ietekmēt. Ļoti jāsakrīt un maz ticams, protams. Pārējos apgabalos, cik saprotu, gan nē.

Powered by Sviesta Ciba