Gan starp vieniem, gan otriem ir ļoti dažādi cilvēki. Katoliskā tradīcija ir uzkrājusi ļoti daudz intelektuālās bagāžas un, salīdzinot ar protestantismu, mazāk tiecas racionalizēt to, kas racionalizācijai nepakļaujas.
o! man atkal likās taisni otrādi, tipa ka katoļu mācība ir komplicētāka, tas ir sīkāk izstrādāta, tur dažādiem mistiskiem procesiem un konceptiem ir savi nosaukumi un kaut kas līdzīgs teorijām kā tas viss strādā, tādā ziņā šķiet ka katoļu mācība ir līdzīgāka dažādiem hermētismiem un drusku kabalai, nu piemēram tur ir dažādi paņēmieni kā nolādēt [ jā ir vispār speciāla mise nolādēšanai ko drīkst veikt tikai kardināli, piemēram], tāpat visādi eksorcismi detalizēti izsrādāti un tml.
paldies tev par šo komentāru! vispār baigi interesanti lasīt kā uz to no malas skatās izglītoti cilvēki, kas nepieder kādai noteiktai reliģijai un var objektīvāk salīdzināt to, par ko es esmu ļoti subjektīvi prātojusi
Es jaunībā gāju svētdienas skolā! (Jā!) Un tai svētdiensskolā mums bija ļoti laba pasniedzēja Aīda Prēdele. Mācītāja viņa bija, ja nemaldos. Tolaik Vanags vēl nebija atcēlis sieviešu ordināciju. Un viņa sacīja, ka, ja nebūtu tā gadījies būt luterānei, viņa gribētu būt katoliete vai pateizticīgā, jo tur misticisms. Un rituāls. Un optimusms. Jo protestantisms ir ļoti pesimistisks dzīvesveids.
Tev piestāvētu, es nezinu kāpēc, bet man ir tāda iekšēja sajūta, ka katolicisms vairāk piestāv karstasinīgiem cilvēkiem. Jocīgi arī tas, ka tīri ģeogrāfiski protestantisms vairāk asociējas ar ziemeļvalstīm, kamēr katolicisms ar Vidusjūras un Latīņamerikas valstīm.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tieši starp katoļiem agnosticisms nekad nav bijis īpašs retums. Uzskatīt, ka 'kristieši neoperē ar 'Ja' ir ļoti sektantisks skatījums uz kristietību.