Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Starp citu, kurā brīdī nevienam nezināmais sen mirušais marginālis Gramši ir kļuvis par Visu Kreiso Ideoloģiju ikonu? Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā gandrīz neviens viņu nebija dzirdējis un nepieminēja, izņemot dažus ļoti šauri specializējušos pētniekus.
  • Neesmu pētnieks, bet bez Gramši pa 20.gs. domu līkločiem nav ko ložņāt. Līdzīgi kā bez Bakuņina pa 19. ...
  • Es personīgi par viņu esmu dzirdējis tikai pie [info]honeybee, kurās aprindās Latvijā tad viņš ir izsaucis tādu modes kliedzienu?
    • Es par viņu visbiežāk kaut ko (visai dīvainu un nesakarīgu, jāatzīst) uzzinu no Gnidrologa komentāriem kaut kādās - parasti ar sociālo filozofiju sākotnēji nesaistītās - sarunās.
      • OK, bet ārpus Cibas - reālajā dzīvē sarunājoties vai pieminam citu autoru darbos ir gadījies dzirdēt?
        • Pēdējos gados viņu piesauc LU VFF, SZF un HZF akadēmiskajās programmās. Manā studiju laikā viņš absolūti nebija populārs.
    • Kultūrmarksisma konspirācijas teorētiķu aprindās.
      • Ne gluži. Ideju vēsturnieki, sociālie vēsturnieki, sociālās domas vēsturnieki, postmodernitātes vēsturnieki un kritiķi jau kādus 20-30 gadus, atskatoties uz noieto ceļu 20.gs., pamanīja, secināja un izcēla Gramši, kā vienu no galvenajiem pieturas punktiem ceļā no marksisma kā ekonomiski-deterministiskas zinātniskas teorijas uz Frankfurtes skolas neomarksismu kā tieši kultūras kritiku. Gramši vieta, šķiet, diemžēl, ir tik nozīmīga, ka viņa idejas ir bijusi spiesti pārņemt arī labējie, piemēram, hegemonijas konceptu, intelekektuālā avangarda lomu utt. Ļoti iespējams, 90to gadu universitāšu kursos Gramši tiešām bija kā sekundārs marginālis, šobrīd, sekojot rietumiem, arī pie mums Gramši ir viens no protagonistiem. Principā, pat apzīmējums "kultūrmarksisms" ir pamatots, jo Gramši figūrā pāreja no ekonomikas un garlaicīgiem cipariem uz eksplicītu kultūras (institūciju) kritiku ir pieteikts kā noteikts, apzināts taktisks paņēmiens, lau grautu sistēmu. "Kultūrmarksisma" tēze Gramši un vēlākajiem sekotājiem - līdz ar agrīna Marksa humānistisko manuskriptu atkalatklāšanu - resentimenta māktajiem arī palīdzēja radīt jaunu ietvaru, kā skaidrot, kāpēc vispasaules proletariāts vēl nav sacēlies, lai nomestu važas, jo pēc Marksa jeb ekonomiskā redukcionisma tam jau sen bija vajadzējis notikt. Proti, tieši kultūra, viņuprāt, bija tas viltus apziņas mākonis, kas strādniekiem falsificēja šķirisko apziņu, atturot viņus no revolūcijas.
        • Par Gramši un viņa uzskatiem esmu informēts un mans komentārs ir par tiem kultūrmarksisma bubuļa apsēstajiem, kuri viņu gatavi piesaukt priekšā un pakaļā.
          • Tieši tā, un es izklāstīju, kāpēc kultūrmarksisma bubuļa sakarā ir pamatoti piesaukt Gramši - gan pašu kultūrmarksismu kā zīmolu. Ja ne priekšā-pakaļā, tajā stāstā Gramši tiešām ir viena nozīmīga vieta starp daudzām citām.
            • Cik nu vispār var būt pamatota reālu personu piesaukšana pašu izfantazētās leģendās.
              • Vēlreiz, ideju vēsturē notiek tā, ka, ja kāds noteitkā periodā kaut ko baigi runā par eksistenci un liek to savu darbu centrā, tad atskatoties viņu iedala vēlaku laiku kategorijā "eksistenciālistos" vai "eksistenciālismā". Ja kāds noteiktā laikā saka, ka cīņa pret kapitālismu ir jāpārnes no ekonomikas un sociālās problemātikas uz kultūru, tad vēlāk, atskatoties, viņu var iedalīt plašākā virzienā ar vārdu "kultūrmarksisms". Tas nav ne slikti, ne labi, vēstures rakstīšana nodarbojas ar kategoriju un zīmolu veidošanu, tā darbojas domāšana, ja vien nevēlies visas vai vairumu klasisko historiogrāfiju saukt par izfantazētām leģendām.
  • Paps 70tajos gāja jūrā uz tankera, kas nesa Antōniō Gramšī vārdu. Izklausījās jau kruta, bet ne tik vareni kā iepriekšējais kuģis, t.s. refrižerātōrs.
Powered by Sviesta Ciba