Kurvjzieža kontemplācijas

Neliels paskaidrojums par vakardienas jautājumu

Krāšņais Kurvjziedis

Neliels paskaidrojums par vakardienas jautājumu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reiz es šķirstīju kādu popsīgās psiholoģijas grāmatiņu (kaut kas par saskarsmi un iekļaušanos referentajās grupās), un sastapos ar atziņu (acīmredzot, autora vērojums), ka absolūtais vairums cilvēku ar veselīgu pašnovērtējumu, kad jānovērtē savas intelektuālās spējas, visbiežāk atzīmē "virs vidusmēra, bet ne ļoti augstu", kas 10 ballu skalā atbilst 7-7,5.
Tas, protams, neko nesignalizē par testējamā prātu - tikai par viņa izraudzīto atskaites sistēmu. Cilvēks jūtas komfortabli vidē, kurā viņa spriedumi gūst atzinību kā gudri, bet vienlaikus pastāv iespēja salīdzināt sevi ar paša atzītu autoritāti, kuras pārākumu viņš apzinās.

Nelielais eksperiments vakar, iespējams, apliecināja, ka daļa cibiņu šobrīd spiesti kontaktēties ar nepatīkami pārgudriem tipiem intelekta izpausmēm, kas viņos raisa apbrīnu un pazemību (normāla situācija, darbojoties, piemēram, zinātnē, vai aktīvi studējot un nemitīgi konfrontējoties ar pasaules dižāko prātu rakstītiem darbiem), vai kādu citu iemeslu dēļ uzskrūvējuši sev augstas latiņas.

Vienlaikus nācās konstatēt, ka eristika un prasība pārskatīt definīcijas ir cibas komunikācijas viens no galvenajiem elementiem. Mīlu tevi, ciba, tu joprojām esi viena no manām nozīmīgākajām referentajām grupām.
  • Kā tu sevi vērtē?
  • Līdzīgs efekts ir ar uzskatu 'vai es esmu labāks par vidējo autobraucēju'.

    un

    latiņas vs laktiņas :)
  • es nokaunejos atbildet, bet es savas intelektuaalaas speejas neverteju uz 4 un arii uz 7 ne :-) brinos ku cibinji tik pazemigi ! nu tas taa, tikai statistikai
    • Nu, 9-10 arī neliecinot neko labu, visdrīzāk atrašanos vidē, kura nomāc, nevis stimulē attīstību (tipa, visapkārt lohi, es tāpat par visiem gudrāks/-a).
      • #storyofmylife. Un ne jau tāpēc, ka es būtu augstprātīgs (varbūt nedaudz drusciņ), bet vienkārši nav, par un ar ko parunāt tā līdz kaulam.
        • Triviālā atbilde būtu ieteikums pamainīt vidi, atrast kādas pietiekami augsta līmeņa studijas/pētniecību utml. iespējas.
          • Viss jau pareizi, to arī meklēju, un tieši šobrīd "izbaudu" aplauzienu no vilšanās kaut ko tādu atrast vienā hitech uzņēmumā, kurš realitātē izrādījās sēņu kantoris, sen pazaudējis iedvesmu un līderpozīcijas.

            Izbaudīju pirms tam 2 gadus maģistrā ārzemēs, taču doktorantūra nepavilka ar to, ka reāli nezināju, ko gribu pētīt, bet tur tas ir jāzina iepriekš, plus viss lasītais par garīgo veselību un doktorantūrām :) Taču vide tur bija ideāla, tieši tādēļ, ka apkārt bija gudri, meklējoši un zinātkāri cilvēki.
        • pievērsies tam, kas tev nepadodas :) mainās perspektīva, parādās visādi, kas par tevi gudrāki, un citas autoritātes.
          • Atvainojos par topika nozagšanu, bet kāpēc lai kādam patiktu tas, kas viņam nepadodas? Izkāpšana no komforta zonas man vienmēr šķitis totāls bulšits. Es esmu labs tajā, ko es daru, tāpēc, ka man reāli patīk tas, ko es daru, un ir paticis jau kopš bērna kājas.
            • es nezinu, KĀPĒC, bet man ir ļoti, ļoti daudz lietu, kas man sanāk sliktāk/nesanāk vispār, bet tai pat laikā šķiet baigi krutas un vērtīgas.
            • also, pamanu sevī zināmu pret sevi vērstu nicinājumu or smth, ja visu laiku cenšos izbraukt tikai pa vieglo (like, darot to, kas padodas labi un pūles neprasa). nesaku, ka tā tam ir jābūt, vnk man tā ir.
              • Es neteiktu, ka augstākā matemātika un inženierzinātnes ir kaut kas, kur var _izbraukt_. Tas ir darbs katru dienu, atsvaidzinot vienu vai otru nekoptu dārza stūrīti. Taču tas nenozīmē, ka man tagad vajadzētu pārdot televizorus, ne? Lai gan tējnīcā es labprāt pastrādātu, taču nevis tāpēc, ka tas man nesanāktu. Vienkārši ir lietas sirdij, ir lietas prātam un ir lietas garam (labsajūta un mērķi plašākā nozīmē).
                • es tev, btw, neuzbrūku.
                • taču kā tu vari būt drošs, ka tev Sanāktu pastrādāt tējnīcā?
                  • Nē, stāsts bija par to, ka tas būtu pilnīgi nerelevanti manā izvēlē. Es pat esmu tik pašpārliecināts, ka es teiktu, ka man tīri labi sanāk teju visas nodarbes, vienkārši ir daudz tādu, kuras prasa nenormālu enerģiju (ekstravertās), līdz ar to for all practical reasons - nesanāk. Bet vispār interesants pavērsiens, enerģija kā inputs un iekšējā vērtība (apmierinātība) un ārējā vērtība (kaut kas, ko var pārvērst dzīves kvalitātes nodrošinājumā) kā outputs. Tad nu ej izvēlies, kur ielikt savu ierobežoto enerģiju - pasākumos, kuri prasa zvērā daudz ("ārpus komforta zonas"), bet varbūt ienes iekšējo/ārējo vērtību, vai tomēr kaut kur pa vidu.
                  • Man nesanāktu. Bože upasi.
            • (Anonīms)
              1) Tas ka esi labs kkur ne vienmēr nozīmē, ka tev tā darbība arī patīk. Satrenējies darīt lietas, par ko maksā labu algu, bet reāli piegriezies visu laiku darīt vienu un to pašu huiņu.
              2) Ja dara kko, kas nepadodas, tad var ātri iegūt panākumu un sasniegumu sajūtu, jo sākumā jebkurā štellē ir ātrs apguves progress, t.i., ir viegli no nezinīša kļūt par amatieri, daudz grūtāk no amatiera par profesionāli.
          • Es ticu, ka Tev bija ar ko parunat. Tā parunājies, ka es jau smējos. Kā tualetes durvis Neiburgā pirmajā reizē ieraudzīju, tā tad jau ķiķināju.
          • Cilvēkam, kas kādu jomu ir jau izkodis un vienkārši ilgojas kādu, ar ko par to parunāt līdz kaulam 'pamēģinot kaut ko, kas nepadodas' ir risks izlīst no esošā burbuļa un saprast, ka tur ārpusē civlēki ir vēl ē... ne-gudrāki.

            Ja vien tas nenozīmē tiešām līšanu dziļumā konkrētajā jomā _kura padodas_.
        • P.S. skolā mēs uz [info]kemune raudzījāmies kā uz tādu wunderkindu, es viņam stabili liktu deviņi kā minimums
  • A. bet tu pamēģini!
Powered by Sviesta Ciba