Kurvjzieža kontemplācijas

Reiz es šķirstīju kādu popsīgās psiholoģijas grāmatiņu (kaut kas par saskarsmi un iekļaušanos referentajās grupās), un sastapos ar atziņu (acīmredzot, autora vērojums), ka absolūtais vairums cilvēku ar veselīgu pašnovērtējumu, kad jānovērtē savas intelektuālās spējas, visbiežāk atzīmē "virs vidusmēra, bet ne ļoti augstu", kas 10 ballu skalā atbilst 7-7,5.
Tas, protams, neko nesignalizē par testējamā prātu - tikai par viņa izraudzīto atskaites sistēmu. Cilvēks jūtas komfortabli vidē, kurā viņa spriedumi gūst atzinību kā gudri, bet vienlaikus pastāv iespēja salīdzināt sevi ar paša atzītu autoritāti, kuras pārākumu viņš apzinās.

Nelielais eksperiments vakar, iespējams, apliecināja, ka daļa cibiņu šobrīd spiesti kontaktēties ar nepatīkami pārgudriem tipiem intelekta izpausmēm, kas viņos raisa apbrīnu un pazemību (normāla situācija, darbojoties, piemēram, zinātnē, vai aktīvi studējot un nemitīgi konfrontējoties ar pasaules dižāko prātu rakstītiem darbiem), vai kādu citu iemeslu dēļ uzskrūvējuši sev augstas latiņas.

Vienlaikus nācās konstatēt, ka eristika un prasība pārskatīt definīcijas ir cibas komunikācijas viens no galvenajiem elementiem. Mīlu tevi, ciba, tu joprojām esi viena no manām nozīmīgākajām referentajām grupām.