Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.11.16 18:54

Šodien, staigājot pa āru, pieķēru sevi vēlamies, kaut būtu jau februāra beigas, vai marta sākums. Man patika šīs divas nedēļas visai kvalitatīvās ziemas, un nupat ir īstais mirklis, kad iestājusies sāta, nevis pārsātinājuma sajūta. Ir gari, melni vakari, ir slīpa, izkliedēta gaisma īsajās dienās, ir sniegs, ir mērens sals, un ir ļoti labi.
Taču no domas, ka tas viss (turklāt kombinējoties ar daudz neciešamākam parādībām) turpināsies vēl četrus, ja ne piecus mēnešus, kļūst fiziski ļoti slikti.

• 13 raksta
• ir doma

• gnidrologs

  12.11.16 19:25

  

  Mans novērojums, ka sievietēm ziema nepatīk vairāk kā vīriešiem. Vai asāk reaģē.
  Man pēdējos gados arī ar vien lielāka nepatika pret aukstumu izveidojusies (kaut kāds hronisks drudzis, štoļi), bet šo lietu tomēr ievēroju jau daudz senāk. Okej, visiem vairāk patīk, kad ir silti, bet tāda burtiski depresīva gaudošana par to tomēr parasti nāk no daiļā dzimuma.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    12.11.16 19:29

    

    Iespējams, sievietes vispār vairāk runā un raksta - tostarp par to, kas patīk un nepatīk.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • pinjons

    12.11.16 19:30

    

    Tu izaicini likteni - šas tev kā saklups krāgā Cibas dāmas-ziemas mīļotājas. :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      12.11.16 19:33

      

      Jā, es arī tikko nodomāju, ka Cibā drīzāk vērojama pretēja tendence.:)
      Bet galu galā - kāda starpība. Varbūt visvairāk ziemas mīļotāju ir starp abu dzimumu zaļacainiem rudmatiem ar 2.asinsgrupu, ko nu tur mūsu nereģistrētie novērojumi var daudz liecināt...

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • gnidrologs

        12.11.16 22:47

        

        A kas, ja viena acs ir daļēji zaļa, daļēji brūna?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          12.11.16 22:49

          

          Pavēro savā apkārtnē un tad mums pastāsti, sarunāts?

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

• jojo

  12.11.16 20:34

  

  man ir pārziemošanas stratēģija.
  
  ja vien ziemas nebūtu tik bezcerīgi tumšas, varētu viņas paciest - bet tā tumsa mani galina nost.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    12.11.16 20:59

    

    Jā.
    Man normāli pietiek pacietības līdz janvāra vidum. Kaut kad ap 20.janvāri es jau esmu viegli sajukusi prātā. Laikam tas, kas mani nomāc visvairāk, ir tieši ainavas nemainīgums. Tas, ka izej ārā (vai paskaties pa logu), un nav iespējams noteikt - novembris, decembris, janvāris, februāris vai marts. Man nobrūk taimkods un iestājas pārliecība, ka esmu mirusi un pelnīti nonākusi ellē.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• neraate

  12.11.16 23:12

  

  man ļoti patīk tā, kā ir tagad. ir nejauki tad, kad ir tik auksts, ka no zeķbiksēm niez kājas un visu laiku tās daudzās kārtas jāvelk šurpu-turpu. man gan arī vasara patīk.
  vienīgais gada periods kas man derdzas (nu tā, ka reāli derdzas) ir tāds briesmīgs auksts, drēgns, vējains novembris, kad labākajā dienas daļā ir tumši pelēks, pārējā ir melna nakts un vējš dzen sasalušas lapas tā, ka tās grab.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • neraate

    12.11.16 23:12

    

    un vispār es tev iesaku nolikt kur redzamā vietā puķes. vēlams dzeltenas. uzreiz ir priecīgi un saulaini un forši

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      13.11.16 11:07

      

      Esmu visādi manipulējusi ar krāsām un krāsainiem objektiem. Diemžēl manas virsnieres u.c. dziedzeri nav ar to tik viegli piekrāpjami. Ir tumsa, aukstums un - kas pats ļaunākais - sastingums.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• annuska

  13.11.16 10:40

  

  diemžēl tas neturpināsies piecus mēnešus. jau vakar sākās atkusnis, un tas, kas turpināsies (droši vien vismaz līdz janvārim), ir drēgnums, slapjdraņķis, dubļi

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    13.11.16 11:10

    

    Jā, drēgnums, slapjdraņķis un dubļi ir TĀ visļaundabīgākā forma.
    Tomēr arī nemainīgs sniegs mani nogalina, es nekad nevarētu būt polārpētniece.
    BTW - arī ekvatoriālajā joslā es nevarētu ilgstoši dzīvot, jo nemainīga vasaras ainava ar nemainīgu diennakts garumu arīdzan ir visnotaļ nomācoša, kaut gan, protams, izturama nesalīdzināmi ilgāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais