Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.11.16 18:54

Šodien, staigājot pa āru, pieķēru sevi vēlamies, kaut būtu jau februāra beigas, vai marta sākums. Man patika šīs divas nedēļas visai kvalitatīvās ziemas, un nupat ir īstais mirklis, kad iestājusies sāta, nevis pārsātinājuma sajūta. Ir gari, melni vakari, ir slīpa, izkliedēta gaisma īsajās dienās, ir sniegs, ir mērens sals, un ir ļoti labi.
Taču no domas, ka tas viss (turklāt kombinējoties ar daudz neciešamākam parādībām) turpināsies vēl četrus, ja ne piecus mēnešus, kļūst fiziski ļoti slikti.

• 13 raksta
• ir doma

• neraate

  12.11.16 23:12

  

  man ļoti patīk tā, kā ir tagad. ir nejauki tad, kad ir tik auksts, ka no zeķbiksēm niez kājas un visu laiku tās daudzās kārtas jāvelk šurpu-turpu. man gan arī vasara patīk.
  vienīgais gada periods kas man derdzas (nu tā, ka reāli derdzas) ir tāds briesmīgs auksts, drēgns, vējains novembris, kad labākajā dienas daļā ir tumši pelēks, pārējā ir melna nakts un vējš dzen sasalušas lapas tā, ka tās grab.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • neraate

    12.11.16 23:12

    

    un vispār es tev iesaku nolikt kur redzamā vietā puķes. vēlams dzeltenas. uzreiz ir priecīgi un saulaini un forši

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      13.11.16 11:07

      

      Esmu visādi manipulējusi ar krāsām un krāsainiem objektiem. Diemžēl manas virsnieres u.c. dziedzeri nav ar to tik viegli piekrāpjami. Ir tumsa, aukstums un - kas pats ļaunākais - sastingums.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais