Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.11.16 18:54

Šodien, staigājot pa āru, pieķēru sevi vēlamies, kaut būtu jau februāra beigas, vai marta sākums. Man patika šīs divas nedēļas visai kvalitatīvās ziemas, un nupat ir īstais mirklis, kad iestājusies sāta, nevis pārsātinājuma sajūta. Ir gari, melni vakari, ir slīpa, izkliedēta gaisma īsajās dienās, ir sniegs, ir mērens sals, un ir ļoti labi.
Taču no domas, ka tas viss (turklāt kombinējoties ar daudz neciešamākam parādībām) turpināsies vēl četrus, ja ne piecus mēnešus, kļūst fiziski ļoti slikti.

• 13 raksta
• ir doma

• annuska

  13.11.16 10:40

  

  diemžēl tas neturpināsies piecus mēnešus. jau vakar sākās atkusnis, un tas, kas turpināsies (droši vien vismaz līdz janvārim), ir drēgnums, slapjdraņķis, dubļi

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    13.11.16 11:10

    

    Jā, drēgnums, slapjdraņķis un dubļi ir TĀ visļaundabīgākā forma.
    Tomēr arī nemainīgs sniegs mani nogalina, es nekad nevarētu būt polārpētniece.
    BTW - arī ekvatoriālajā joslā es nevarētu ilgstoši dzīvot, jo nemainīga vasaras ainava ar nemainīgu diennakts garumu arīdzan ir visnotaļ nomācoša, kaut gan, protams, izturama nesalīdzināmi ilgāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais