No visos kaktos klusi skanošām atraugām noprotu, ka kaut kur Cibā ir sacepies varen iespaidīgs cepetis. Aptuveni nojaušot tēmu, nebūt nenožēloju, ka bez manis. Ja nu man, diespas, arī par šo pēkšņi rastos kas sakāms!
Noprotu, ka konteksts ir bēgļi, bet pamatproblēma - "vai ir morāli izrādīt līdzjūtību vienai grupai, ja to tādā pašā mērā neizrāda visām pārējām". Aptuveni kā - vai ir morāli savākt no ielas paklīdušu kaķēnu, ja vienlaikus neņem no patversmes - suni, no bērnunama - bāreni, no pansionāta - večuku un no sētas - bomzi, vai kaut kā tā...
Ai, ja godīgi, tā ir (pat neraksturošu, lai nevilktu uz kašķi) interpretācija pamatdomai. Pamatdoma bija tāda "neticu, ka tas, kurš nevar būt iecietīgs pret savu tuvāko, piepeši reāli var būt tik ļoti iecietīgs pret kaut ko, kas vispār ir pilnīgi nepazīstamu ļaužu grupa, iešķirota pēc mazsvarīgām pazīmēm".
Nezinu, nezinu, es esmu visnotaļ līdzcietīga un iecietīga pret pūkainiem mincīšiem un pavisam neiecietīga pret daudzām citām radībām. Tas mani nekādi nepadara par liekuli, jo es to godīgi atzīstu. Un es nebūtu labāks cilvēks, ja arī pret mincīšiem sāktu izturēties neiecietīgi.
Personīgi nepazīstami bēgļi, geji, vai citas pēc mazsvarīgām pazīmēm apbirkotas dažendažādu cilvēku grupas = pūkaini mincīši; radi, draugi, cibiņi vai vēl kas = citas, daudz nepatīkamākas radības.
Kāpēc Tu domā, ka zini, kuri man ir mincīši un kuri - nē, un kāpēc savās fantāzijās tapušo iedalījumu piedēvē man?:) Varbūt man cibiņi A, C, Q un X ir mincīši, bet D, N, F - nemincīši, vai vēl 100 iedalījumu iespējas, par kurām tagad negrasos atskaitīties. Vēlreiz šitā izdarīsies, nobanošu, goda vārds!
Teikšu godīgi, itin necik nediršos, bet mani dzen izmisumā doma, ka manas komunikāciju prasmes ir tik ļoti slābanas, ka es pat tādiem saprātīgiem cilvēkiem kā krii nemāku saprotami un gana īsi izteikt lietas būtību.
Negribu zināt, par ko bija cepiens. Pamanīju, ka daži apmuļļāja tēzi par līdzcietības selektīvo dabu. Nebīstos atzīt, ka mana līdzcietība ir selektīva. Vismaz pagaidām. Ja man gadīsies ļoti morāli augt (par ko visai šaubos), varbūt kļūšu tik laba, lai justu līdzi un iespēju robežās palīdzētu visiem, tā kā to darījuši svētie no leģendām. Pašlaik ir tā, kā ir, un es nebrīnos, ka līdzīgi ir daudziem. Kādam palīdz, kādam nepalīdz. Suni no patversmes paņem, bāreni no glābējsilītes - nē, vai otrādi. Un tas, kuram šķiet, ka tās nav pareizas prioritātes, lai iet un dara saskaņā ar savējām, nevis te moralizē par citu izvēlēm.
Ļoti pacietīgi sakaidroju vēlreiz, runa nebija par to, vai palīdzi visiem, vai nepalīdzi nevienam, runa bija par to, ka ir stipri mazticams, ka kāda imaginārā iecietība pret kaut kādu pilnīgi nepazīstamu, pilnīgi dažādu cilvēku grupu, kurai ir vienkārši piekarināta kaut kāda birka, izklausās aizdomīga, ja šis kāds nespēj necik, nu tā, ka galīgi necik būt iecietīgs pret saviem nosacīti tuvākajiem līdzbiedriem.
Ja izteicos nesaprotami, protams, bano vien nost. Tā būs laba mācība, ka vajag vai nu mācīties saprotamāk runāt, vai nu klusēt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aptuveni kā - vai ir morāli savākt no ielas paklīdušu kaķēnu, ja vienlaikus neņem no patversmes - suni, no bērnunama - bāreni, no pansionāta - večuku un no sētas - bomzi, vai kaut kā tā...
Personīgi nepazīstami bēgļi, geji, vai citas pēc mazsvarīgām pazīmēm apbirkotas dažendažādu cilvēku grupas = pūkaini mincīši; radi, draugi, cibiņi vai vēl kas = citas, daudz nepatīkamākas radības.
Varbūt man cibiņi A, C, Q un X ir mincīši, bet D, N, F - nemincīši, vai vēl 100 iedalījumu iespējas, par kurām tagad negrasos atskaitīties.
Vēlreiz šitā izdarīsies, nobanošu, goda vārds!
Pamanīju, ka daži apmuļļāja tēzi par līdzcietības selektīvo dabu.
Nebīstos atzīt, ka mana līdzcietība ir selektīva. Vismaz pagaidām. Ja man gadīsies ļoti morāli augt (par ko visai šaubos), varbūt kļūšu tik laba, lai justu līdzi un iespēju robežās palīdzētu visiem, tā kā to darījuši svētie no leģendām. Pašlaik ir tā, kā ir, un es nebrīnos, ka līdzīgi ir daudziem. Kādam palīdz, kādam nepalīdz. Suni no patversmes paņem, bāreni no glābējsilītes - nē, vai otrādi. Un tas, kuram šķiet, ka tās nav pareizas prioritātes, lai iet un dara saskaņā ar savējām, nevis te moralizē par citu izvēlēm.
Ja izteicos nesaprotami, protams, bano vien nost. Tā būs laba mācība, ka vajag vai nu mācīties saprotamāk runāt, vai nu klusēt.