Kurvjzieža kontemplācijas

Negribu zināt, par ko bija cepiens.
Pamanīju, ka daži apmuļļāja tēzi par līdzcietības selektīvo dabu.
Nebīstos atzīt, ka mana līdzcietība ir selektīva. Vismaz pagaidām. Ja man gadīsies ļoti morāli augt (par ko visai šaubos), varbūt kļūšu tik laba, lai justu līdzi un iespēju robežās palīdzētu visiem, tā kā to darījuši svētie no leģendām. Pašlaik ir tā, kā ir, un es nebrīnos, ka līdzīgi ir daudziem. Kādam palīdz, kādam nepalīdz. Suni no patversmes paņem, bāreni no glābējsilītes - nē, vai otrādi. Un tas, kuram šķiet, ka tās nav pareizas prioritātes, lai iet un dara saskaņā ar savējām, nevis te moralizē par citu izvēlēm.