Tas, ko es jau sen esmu gribējusi, bet vienmēr kautrējusies pajautāt...
Dekupāža - tas tiešām ir tas, ka mēbeles un traukus aplīmē ar vecām salvetēm un skaitās briesmīgi skaisti, vai tur ir vēl kāds āķis?
Dekupāža - tas tiešām ir tas, ka mēbeles un traukus aplīmē ar vecām salvetēm un skaitās briesmīgi skaisti, vai tur ir vēl kāds āķis?
Ļaunākais, ka šī lietu ķēzīšana ir iekļauta skolas mājturības programmā 7. klasei.
no saķēzītas dzijas un auduma tomēr lielāks lietderības koeficents ;)
Bez es jau par to pašu - galvenais, ka cilvēks laimīgs, kāda atšķirība no kā? :)
man tā šai vajadzībai pieprasītā svaigi pirktā beņķīša tiešām bija žēl, bez salvetēm un plaisām bija gaumīgāk
Mani vecāki arī šinī ziņā nebija nekādi žēlīgie: tad kad mums ienācās tas kokā dedzināmais aparāts, tad ļauts cūkoties bija uz 60-to gadu skapīša, ne jau nu viesistabas sekcijas.
bet ja nu atkal būs spiesta vajadzība paturēšu prātā ;)
Turklāt es piederu pie tiem trušiem, kam tuvākajā apkārtnē neviens ar to nenodarbojas (ja nu vienīgi slepus, zem deķa), savukārt internetā redzamās bildes raisījušas neizpratni gan par procesu, gan par rezultātu.
Bet ir, protams,mīļi kaiš variants, kur vienkārši vecas salvetes uzlīmē, jā.
Bet te nu es atļaušos atzīties, ka vienmēr esmu kautrējusies pajautāt, kur ir sāls priekšmetu vecināšanā? Lūk, to es vispār nesaprotu, kur skaistums? Kur daile? Dzīvokļa jautājumā (tajā krievu tv šovā) bieži vien ar patiesu lepnumu iebīdīja iekšā jaunizceptajā mājoklī saimnieku mēbeli, kura bija vecināta un visi pūta un elsa, cik tas ir skaisti, bet es skatos un to reāli sabojāto naktsskapīti un jūtos kā pēdējais bauris, kas neko no mākslas nesaprot.