Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Belēvičs spēj iedvesmot. "Ja kādam no lasītājiem jau ir gadījusies situācija, kad pēkšņi nevar atcerēties kādu vārdu vai skaitli, kaut gan skaidri zināms, ka prātā tas ir un pēc brīža atausīs, tad ziniet: tā ir vecuma demences pazīme, kura varētu parādīties tikai lielā vecumā, bet arī ne vienmēr." (Pilns teksts šeit.)
Dārgā frendliste, kuram no jums ne reizes mūžā nav izpaudusies šī "vecuma demences pazīme"?

Upd. Vēl no šī paša: "Ja kādam ir depresija, nevajag tūlīt sniegties pēc antidepresanta tabletes, bet gan apēst speķa maizi, un depresija visticamāk pāries."
  • Mūsu pasniedzēja tā arī pateica ka demences simptomi parādās ap 30 gadu vecumu. Tā la no offendings, bet tā tas ir.
    • Par definīcijām

      Demenci var definēt kā hroniskus un būtiskus viena vai vairāku izziņas sfēru bojājumus. Līdztekus atmiņas traucējumiem jābūt vēl kādam bojājumam – afāzijai, agnozijai vai izvadfunkciju traucējumiem. Kognitīviem traucējumiem jāparāda kognitīvo traucējumu pieaugumu attiecībā pret personas iepriekšējo stāvokli un jābūt tik nozīmīgiem, lai traucētu darba attiecībās un ikdienas dzīvē.

      Demence atšķiras no:

      • amēzijas, jo neattiecas uz deklaratīvās atmiņas traucējumiem; tā var nozīmīgi bojāt atmiņu kā primārā, tā sekundārā veidā;

      • delīrija, jo tā nav akūta pēc norises, nedz arī difūza slimība, kas aptver dažādas funkcijas.

      Demence ietver primārās atmiņas vājumu. Alcheimera slimības definīcijās tiek uzsvērta tieši deklaratīvās atmiņas pavājināšanās. Slimība atmiņu var pavājināt sekundāri, kamēr kognitīvs bojājums ietekmē atmiņu rašanos. Demence rada nopietnus uzmanības traucējumus, piemēram, ietekmē atmiņu veidošanos.
      Avots: http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2008_web/vsk/atminja/atminas%20traucejumi.htm
      Katru aizmāršību dēvēt par demences simptomu ir, maigi sakot, ne gluži korekti.
      • Re: Par definīcijām

        Es gan te varētu iebilst, jo demencei ir dazādas stadijas (pēc vienas metodes 3, pēc citas 7). Apfāzija un agnozija ir jau ļoti "ielaista" demenz. Pirmajā stadijā tiešām ir tikai neliela aizmiršanās un garstāvokļa lēcieni un kritieni.
        Mums gan mācīja, ka vidējais sākuma vecums ir ap 50-65.

        Te ir tests, pēc kura nosaka https://www.google.lv/?gws_rd=ssl#q=mini+mental+state+test
        Kam aizdomas, var palūgt, lai kāds cits viņu notestē:)
        • Re: Par definīcijām

          Konkrētajā piemērā - par īslaicīgu nespēju atcerēties vārdu vai skaitli - iemeslku var būt 100&1, neskaitot vecuma demenci.
          • Re: Par definīcijām

            OK, 100&1, iespējams, ir pārspīlējums. Precīzāk teikšu - vairāki.
            • Re: Par definīcijām

              Jā, tāpat kā saslimšanai ar demenci.
              Tik vēlējos pateikt, ka Belēviča teiktajā ir sava daļa taisnība un nav īsti pelnījis tādu izņirgāšanu (par pārējo neņemos spriest, rakst nelasīju).
              Uzdrošinos to apgalvot kā cilvēks, kurš ikdienā strādā ar demec slimajiem un ir divus gadus to padziļināti mācījies;)
              • Re: Par definīcijām

                Runa ir gan par rakstu kopumā, gan par konkrēto citātu. No dotā konteksta izriet, ka ikviena šāda aizmāršība, neatkarīgi no vecuma, pat 6-7 gadus vecam bērnam (Belēvičs piesauc pirmklasniekus) nozīmē vecuma demenci.
                Jā, es uzskatu, ka šāda demagoģija no veselības ministra puses ir pelnījusi izņirgšanu un ne tikai.
                • Re: Par definīcijām

                  "(...) kura varētu parādīties tikai lielā vecumā, bet arī ne vienmēr." man neizlasās kā "ikviena šāda aizmāršība". Bet, ok, lai paliek. Pieņemu, ka Tu zini labāk.
                  • Re: Par definīcijām

                    Nevis es zinu labāk, bet esmu lasījusi visu rakstu.:)

                    Citētais teikums domāts kā ilustrācija un pamatojums apgalvojumam, ka demence novērojama arvien jaunākiem cilvēkiem, un pie tā vainojama pārtika. (Iespējams, tā ir taisnība). Kā pierādījums tiek piesaukti šie spontānie atmiņas traucējumi jebkurā vecumā, sākot no pirmās klases skolēniem un norādīts,ka tā ir tā pati demence, kurai būtu jāizpaužas tikai vecumā, un arī ne vienmēr.
                    Respektīvi - visi šie atmiņas traucējumi tiek pielīdzināti demences izpausmēm. Manuprāt, tā ir demagoģija, kas robežojas ar noziedzīgu maldināšanu, ja autors ir augstākā politiskā amatpersona valstī veselības nozarē.
              • Re: Par definīcijām

                Taisnība kurā punktā? Ka nātrija glutamāts varētu radīt demenci? Tā nu gan nav taisnība, jo šis jautājums ir ļoti plaši pētīts un nekas tāds nav apstiprināts.

                Vai to, ka ĢMO ir kaitīgs?
                • Re: Par definīcijām

                  Kā jau augstāk norādīju-rakstu neesmu lasījusi. Mans komentārs uz krii ielikto citātu "Ja kādam no lasītājiem jau ir gadījusies situācija, kad pēkšņi nevar atcerēties kādu vārdu vai skaitli, kaut gan skaidri zināms, ka prātā tas ir un pēc brīža atausīs, tad ziniet: tā ir vecuma demences pazīme, kura varētu parādīties tikai lielā vecumā, bet arī ne vienmēr."
                  • Re: Par definīcijām

                    Protams, formāli viņš saka tikai, ka viena no vecuma demences pazīmēm ir atmiņas traucējumi, kas ir korekti.

                    Taču tas ir pateikts tādā kontekstā, ka vairums cilvēku, kas to izlasīs, uzreiz padomās, ka šāda nespēja kādreiz kaut ko atcerēties, jau liecina par vecuma demences tuvošanos. Un nākošais, ko viņi izlasīs, ka pie tā varētu būt vainojams nātrija glutamāts. Tālāko cilvēku reakciju nav grūti paredzēt.
            • Re: Par definīcijām

              Var būt kaut vai B12 vitamīna trūkums, kas rada līdzīgas pazīmes. Vai neārstēts diabēts utt. To var ārstēt un stāvoklis uzlabosies. Bet reāla demence jau ir neārstējama neirodeģenerācija (alchaimers, parkinsonisms utt.), kad ir izmaiņas smadzenēs. Šo slimību cēloņi nav īsti skaidri (dažiem ir ģenētiskas noslieces, varbūt dzīvesveids utt.) Bet tā nerodas no glutamāta lietošanas pārtikā, tik daudz jau nu ir medicīnā skaidrs.
Powered by Sviesta Ciba