Par definīcijām
Demenci var definēt kā hroniskus un būtiskus viena vai vairāku izziņas sfēru bojājumus. Līdztekus atmiņas traucējumiem jābūt vēl kādam bojājumam – afāzijai, agnozijai vai izvadfunkciju traucējumiem. Kognitīviem traucējumiem jāparāda kognitīvo traucējumu pieaugumu attiecībā pret personas iepriekšējo stāvokli un jābūt tik nozīmīgiem, lai traucētu darba attiecībās un ikdienas dzīvē.
Demence atšķiras no:
• amēzijas, jo neattiecas uz deklaratīvās atmiņas traucējumiem; tā var nozīmīgi bojāt atmiņu kā primārā, tā sekundārā veidā;
• delīrija, jo tā nav akūta pēc norises, nedz arī difūza slimība, kas aptver dažādas funkcijas.
Demence ietver primārās atmiņas vājumu. Alcheimera slimības definīcijās tiek uzsvērta tieši deklaratīvās atmiņas pavājināšanās. Slimība atmiņu var pavājināt sekundāri, kamēr kognitīvs bojājums ietekmē atmiņu rašanos. Demence rada nopietnus uzmanības traucējumus, piemēram, ietekmē atmiņu veidošanos.
Avots: http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2 008_web/vsk/atminja/atminas%20traucejumi.h tm
Katru aizmāršību dēvēt par demences simptomu ir, maigi sakot, ne gluži korekti.
Demence atšķiras no:
• amēzijas, jo neattiecas uz deklaratīvās atmiņas traucējumiem; tā var nozīmīgi bojāt atmiņu kā primārā, tā sekundārā veidā;
• delīrija, jo tā nav akūta pēc norises, nedz arī difūza slimība, kas aptver dažādas funkcijas.
Demence ietver primārās atmiņas vājumu. Alcheimera slimības definīcijās tiek uzsvērta tieši deklaratīvās atmiņas pavājināšanās. Slimība atmiņu var pavājināt sekundāri, kamēr kognitīvs bojājums ietekmē atmiņu rašanos. Demence rada nopietnus uzmanības traucējumus, piemēram, ietekmē atmiņu veidošanos.
Avots: http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2
Katru aizmāršību dēvēt par demences simptomu ir, maigi sakot, ne gluži korekti.