Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
31.1.15 12:38
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viens no lielajiem psiholoģijas noslēpumiem man ir iemesli, kas liek visai daudzām sievietēm pieslieties uzskatu sistēmām, kuru ietvaros viņas pašas - tāpēc, ka sievietes - tiek dehumanizētas un padarītas par objektiem. Es varu nosacīti un daļēji saprast (kaut arī nejūtot emocionālu empātiju) infantilo vēlmi atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas rezultējas sapņos par Stipro Vīrieti- kurš-noliek-pie-vietas-rūpējas-uzrauga-un soda. Taču pilnībā pieņemt atteikšanos no savas patības, no personības autonomijas, pieņemt savu it kā esenciālo pakļautā-padotā, "cilvēka palīga" statusu un tā reliģiskos vai ezotēriskos pamatojumus ir kaut kas tāds, kas nevien pilnībā iziet ārpus manas apziņas robežām, bet uzdzen arī fizisku nelabumu.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]krii
    31.1.15 19:39
    Es joprojām neredzu sakarību. Gribi teikt, ka kāda sieviete XXX, vienalga, 4. gadsimtā vai mūsdienās, Eiropā vai Indijā dzīvojoša, uzklausot frāzes par savu pakļaujamo dabu, māj ar galvu un domā "aha, tas var būt pamats labai izdzīvošanas stratēģijai"?

    • [info]annuska
      31.1.15 21:16
      es, piem., lasīju par amerikāņu teologu pāri, protestatntiem, kas vēlāk kļuva par katoļiem. tad lūk, sieva sākumā, kad viņi vēl bija protestanti, gribēja kļūt par mācītāju, bet vīrs un draugi mudināja viņu palūkoties, ko tad par to saka Svētie Raksti. nu un viņa sapratusi, ka pēc Rakstiem viņai pienākas citi uzdevumi, un nolēmusi, ka viņa labāk palīdzēs vīram un mācīs teoloģiju bērniem :)

      • [info]krii
        31.1.15 21:27
        Jā, arī šis. Pieņemu, ka kristietībā to var kompenesēt pazemības glorifikācija - t.i., būdama sieviete, es nesu smagāku pazemības nastu un līdz ar to gūstu lielāku pamatu pašas iekšējam lepnumam (kurā, protams neatzīstos, jo lepnība ir grēks:) ). Un tomēr man netop skaidrs, kā prāts var sadzīvot ar šādu acīmredzamu neizskaidrotu diskrimināciju, nenonākot nepārvarama jūtu mulsuma, tb., kognitīvās disonanses varā.:)

        • [info]annuska
          31.1.15 21:31
          vai tā būs mizogīnija, ja es teikšu, ka daļa sieviešu (tāpat kā vīriešu, protams) ir vienkārši muļķes? un dažas turklāt vēl arī nenovīdīgas muļķes

          • [info]krii
            31.1.15 21:41
            Nē, daļa abu dzimumu cilvēku noteikti ir muļķi, un šis secinājums, manuprāt, neliecina ne par mizogīniju, ne mizandriju, ne mizantropiju.:)
            Taču pat muļķis un muļķe spēj sajust aizvainojumu, saskaroties ar klaju netaisnību. Un mani interesē tie mehānismi, kas ļauj šo aizvainojumu pārvarēt un pieņemt netaisnīgo situāciju kā taisnīgu, pareizu un dabisku.

            • [info]annuska
              31.1.15 21:47
              tādi paši izkropļotas psihes mehānismi, kas liek upurim pieķerties varmākam utt., jo nekas cits nav pieredzēts. laikam tiešām mazohisms.

              • [info]jojo
                31.1.15 22:42
                nezinu, man liekas, jūs lieki sarežģāt, nav tur nekādu īpašu psihes mehānismu, vienkārši vienkāršākā, ērtākā un saprotamākā izvēle un viss.

    • [info]jojo
      31.1.15 22:41
      Es joprojām neredzu sakarību. Gribi teikt, ka kāda sieviete XXX, vienalga, 4. gadsimtā vai mūsdienās, Eiropā vai Indijā dzīvojoša, uzklausot frāzes par savu pakļaujamo dabu, māj ar galvu un domā "aha, tas var būt pamats labai izdzīvošanas stratēģijai"?
      ______________________________________
      nope. tā ir viņas izpratnē pareizā lietu kārtība, jo ļauj viņai vienkāršāk, ērtāk un lielākā labklājībā izdzīvot pašai un izaudzēt bērnus. nekāda sadisma, mazohisma, dziļu ciešanu, vai pieķeršanās varmākām.

      • [info]krii
        31.1.15 23:15
        Pareizā lietu kārtība = atzīt sevi par mazākvērtīgu un tāpēc pakļaujamu būtni? Un to nesauc par mazohismu?

        • [info]jojo
          31.1.15 23:36
          to sauc par lietu pareizo kārtību un savas lomas realizāciju. tas tev no sava plauktiņa izskatās pēc mazohisma, viņām no savējā pēc lietu pareizās kārtības, iederēšanās sistēmā, sabiedrībā, nekādu briesmīgu ciešanu un vēl jo vairāk mazohisma.

          drāma un konflikts sākas tajā brīdī, kad kādai šajā sistēmā dzīvojošai tā vairs neliekas pareiza kārtība, tad, jā, var sākt runāt par varu, cīņu par varu, apziņu, brīvību un viskocitu.

          • [info]jojo
            31.1.15 23:40
            ja kādam novērotājam no malas tā liekas nepareiza lietu kārtība, tā nav ne drāma, ne konflikts, vienk. tolerances trūkums no vērotāja puses -

          • [info]krii
            31.1.15 23:56
            Īsti nezinu, vai pareizi sapratu Tavu viedokli. Tu uzskati, ka, ja ir pietiekami stipra pārliecība, ka sevis atzīšana par mazvērtīgāku un pakļaujamu ļaus veiksmīgak izdzīvot sabiedrība, kura to prasa, tad šāda statusa pieņemšana nesagādā ciešanas?
            OK, es varu Tev vienkārši uz vārda ticēt, ka tā tas patiešām ir - tomēr šadas parādības cēloņi man ir un paliek mūžīgs un neatminams noslēpums. Jebšu man šāda pielāgošanās sagādātu ciešanas arī tad, ja es apzinātos, ka tā ir mana vienīgā izdzīvošanas iespēja.

            • [info]jojo
              2.2.15 01:10
              tu kaut kā pamanies ignorēt pamatpostulātu, ka šīs sievietes sevi neatzīst par "mazvērtīgām vai pakļaujamām". "mazvērtīgas un pakļaujamas" ir birkas nosaukums, kuru tu viņām esi piekārusi.

              • [info]krii
                2.2.15 10:17
                Tu savukārt kaut kā pamanies ignorēt (pat pēc atkārtotiem atgādinājumiem), ka spītīgi man piedēvē savus priekšstatus par mani intresējošo jautājumu, joprojām to neuztverot, turklāt dari to visai agresīvi.
                Nesaprotu, kāpēc cilvēkam, kuram jau trīsreiz paskaidrots, ka diskusijā par kartupeļu tirgošanu viņš ielauzies ar frāzi "Lielā hadronu kolaidera uzbūve ir pareiza!" jāturpina šis lozungs skandēt.
                Tev gribas panākt, lai es atzīstu sevi par augstprātīgu maitu? Es varu to izdarīt, bet ne šīs diskusijas kontekstā.
Powered by Sviesta Ciba