Īsti nezinu, vai pareizi sapratu Tavu viedokli. Tu uzskati, ka, ja ir pietiekami stipra pārliecība, ka sevis atzīšana par mazvērtīgāku un pakļaujamu ļaus veiksmīgak izdzīvot sabiedrība, kura to prasa, tad šāda statusa pieņemšana nesagādā ciešanas?
OK, es varu Tev vienkārši uz vārda ticēt, ka tā tas patiešām ir - tomēr šadas parādības cēloņi man ir un paliek mūžīgs un neatminams noslēpums. Jebšu man šāda pielāgošanās sagādātu ciešanas arī tad, ja es apzinātos, ka tā ir mana vienīgā izdzīvošanas iespēja.
OK, es varu Tev vienkārši uz vārda ticēt, ka tā tas patiešām ir - tomēr šadas parādības cēloņi man ir un paliek mūžīgs un neatminams noslēpums. Jebšu man šāda pielāgošanās sagādātu ciešanas arī tad, ja es apzinātos, ka tā ir mana vienīgā izdzīvošanas iespēja.