Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viens no lielajiem psiholoģijas noslēpumiem man ir iemesli, kas liek visai daudzām sievietēm pieslieties uzskatu sistēmām, kuru ietvaros viņas pašas - tāpēc, ka sievietes - tiek dehumanizētas un padarītas par objektiem. Es varu nosacīti un daļēji saprast (kaut arī nejūtot emocionālu empātiju) infantilo vēlmi atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas rezultējas sapņos par Stipro Vīrieti- kurš-noliek-pie-vietas-rūpējas-uzrauga-un soda. Taču pilnībā pieņemt atteikšanos no savas patības, no personības autonomijas, pieņemt savu it kā esenciālo pakļautā-padotā, "cilvēka palīga" statusu un tā reliģiskos vai ezotēriskos pamatojumus ir kaut kas tāds, kas nevien pilnībā iziet ārpus manas apziņas robežām, bet uzdzen arī fizisku nelabumu.
  • vai tā būs mizogīnija, ja es teikšu, ka daļa sieviešu (tāpat kā vīriešu, protams) ir vienkārši muļķes? un dažas turklāt vēl arī nenovīdīgas muļķes
    • Nē, daļa abu dzimumu cilvēku noteikti ir muļķi, un šis secinājums, manuprāt, neliecina ne par mizogīniju, ne mizandriju, ne mizantropiju.:)
      Taču pat muļķis un muļķe spēj sajust aizvainojumu, saskaroties ar klaju netaisnību. Un mani interesē tie mehānismi, kas ļauj šo aizvainojumu pārvarēt un pieņemt netaisnīgo situāciju kā taisnīgu, pareizu un dabisku.
      • tādi paši izkropļotas psihes mehānismi, kas liek upurim pieķerties varmākam utt., jo nekas cits nav pieredzēts. laikam tiešām mazohisms.
        • nezinu, man liekas, jūs lieki sarežģāt, nav tur nekādu īpašu psihes mehānismu, vienkārši vienkāršākā, ērtākā un saprotamākā izvēle un viss.
Powered by Sviesta Ciba