Kurvjzieža kontemplācijas

krii

31.1.15 12:38

Viens no lielajiem psiholoģijas noslēpumiem man ir iemesli, kas liek visai daudzām sievietēm pieslieties uzskatu sistēmām, kuru ietvaros viņas pašas - tāpēc, ka sievietes - tiek dehumanizētas un padarītas par objektiem. Es varu nosacīti un daļēji saprast (kaut arī nejūtot emocionālu empātiju) infantilo vēlmi atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas rezultējas sapņos par Stipro Vīrieti- kurš-noliek-pie-vietas-rūpējas-uzrauga-un soda. Taču pilnībā pieņemt atteikšanos no savas patības, no personības autonomijas, pieņemt savu it kā esenciālo pakļautā-padotā, "cilvēka palīga" statusu un tā reliģiskos vai ezotēriskos pamatojumus ir kaut kas tāds, kas nevien pilnībā iziet ārpus manas apziņas robežām, bet uzdzen arī fizisku nelabumu.

• 67 raksta
• ir doma

• annuska

  31.1.15 21:16

  

  es, piem., lasīju par amerikāņu teologu pāri, protestatntiem, kas vēlāk kļuva par katoļiem. tad lūk, sieva sākumā, kad viņi vēl bija protestanti, gribēja kļūt par mācītāju, bet vīrs un draugi mudināja viņu palūkoties, ko tad par to saka Svētie Raksti. nu un viņa sapratusi, ka pēc Rakstiem viņai pienākas citi uzdevumi, un nolēmusi, ka viņa labāk palīdzēs vīram un mācīs teoloģiju bērniem :)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    31.1.15 21:27

    

    Jā, arī šis. Pieņemu, ka kristietībā to var kompenesēt pazemības glorifikācija - t.i., būdama sieviete, es nesu smagāku pazemības nastu un līdz ar to gūstu lielāku pamatu pašas iekšējam lepnumam (kurā, protams neatzīstos, jo lepnība ir grēks:) ). Un tomēr man netop skaidrs, kā prāts var sadzīvot ar šādu acīmredzamu neizskaidrotu diskrimināciju, nenonākot nepārvarama jūtu mulsuma, tb., kognitīvās disonanses varā.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • annuska

      31.1.15 21:31

      

      vai tā būs mizogīnija, ja es teikšu, ka daļa sieviešu (tāpat kā vīriešu, protams) ir vienkārši muļķes? un dažas turklāt vēl arī nenovīdīgas muļķes

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        31.1.15 21:41

        

        Nē, daļa abu dzimumu cilvēku noteikti ir muļķi, un šis secinājums, manuprāt, neliecina ne par mizogīniju, ne mizandriju, ne mizantropiju.:)
        Taču pat muļķis un muļķe spēj sajust aizvainojumu, saskaroties ar klaju netaisnību. Un mani interesē tie mehānismi, kas ļauj šo aizvainojumu pārvarēt un pieņemt netaisnīgo situāciju kā taisnīgu, pareizu un dabisku.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • annuska

          31.1.15 21:47

          

          tādi paši izkropļotas psihes mehānismi, kas liek upurim pieķerties varmākam utt., jo nekas cits nav pieredzēts. laikam tiešām mazohisms.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • jojo

            31.1.15 22:42

            

            nezinu, man liekas, jūs lieki sarežģāt, nav tur nekādu īpašu psihes mehānismu, vienkārši vienkāršākā, ērtākā un saprotamākā izvēle un viss.

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais